Atpakaļ

Kāpinot budžeta deficītu, valdība stimulē inflāciju

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šim gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 mlj. eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Kā norāda padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, budžeta deficīts ir viens no cenu pieauguma cēloņiem un Latvijai jau šobrīd ir viens no lielākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienības valstu vidū: “Deficīta turpmāka palielināšana nav laba prakse, jo stimulēs cenu pieaugumu un savā ziņā var veidoties apburtais loks: nesamērīgs valsts atbalsts, lai mazinātu inflācijas sekas, novedīs pie vēl straujāka cenu pieauguma.”

Padome norāda, ka inflācija ir kļuvusi par vērā ņemamu problēmu un nav liecību, ka tuvākajā laikā tā samazināsies. Gluži otrādi, uzņēmēju un patērētāju cenu gaidas, nākotnes līgumu cenas enerģijas avotiem, ražotāju cenas u.c. faktori liecina par pretējo. Enerģijas sadārdzināšanās jau pašlaik sāpīgi ietekmē patērētājus un tas varētu izraisīt ievērojamu ekonomikas palēnināšanos, iedzīvotāju pirktspējas un energoietilpīgo ražotņu konkurētspējas kritumu. Padomes ieskatā, valdībai būtu jācenšas izvairīties no cenu pieauguma veicināšanas būvniecības nozarē, kur jau šobrīd inflācijas pieaugums ir nozīmīgs, iespējams, pat atceļot projektus, ja plānotās izmaksas ir pārāk augstas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gada inflācija pērn sasniedza 3,3%, tomēr inflācijas dinamika bija strauja – gads noslēdzās ar 7,1% 4. ceturksnī. Pērn decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,9%, kas bija straujākais cenu kāpums kopš 2009. gada marta un trešais augstākais ES aiz Igaunijas un Lietuvas.

“Enerģijas cenu augstais līmenis joprojām ir viens no galvenajiem ekonomiku bremzējošiem un inflāciju izraisošiem faktoriem gan Latvijā, gan lielā daļā pasaules attīstīto valstu. Diemžēl energoresursu nākotnes tirgus darījumi norāda, ka cerības uz energoresursu cenu kritumu tuvākajā nākotnē nav lielas. Tāpēc valstij būtu jāizstrādā apsteidzoša valsts politika dzīvošanai ilgstošas augstas enerģijas apstākļos,” norādīja Šteinbuka.

Ekonomikas politikas mehānismā ir jāietver sociālais un uzņēmumu konkurētspējas aspekts, lai sabiedrības nabadzīgākie slāņi tiktu aizsargāti, bet uzņēmumi vai nozares ar augstu energoietilpību nezaudētu konkurētspēju starptautiskā tirgū.

Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2022. gadam paredz, ka budžeta deficīts šogad būs 4,8% no IKP, kas gada beigās rezultēsies vispārējās valdības parādā 51,7% no IKP. Tomēr jau šobrīd pastāv liela varbūtība, ka budžeta deficīts un valsts parāds Covid-19 izplatības un augstas inflācijas dēļ, kas rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta pasākumiem, varētu būt augstāki.

Padome arī uzsver, ka valdība šobrīd strādā ļoti grūtos apstākļos un tai ir jārēķinās ar spēcīgu interešu grupu spiedienu sniegt tām atbalstu. Padome aicina valdību izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kam nav ilgtermiņa pozitīvas ietekmes uz ekonomikas potenciālu, kā arī sabalansēt valsts atbalsta nepieciešamību ar fiskālu atbildību.

Autors: Kuramo.lv / Foto: Unsplash.com