Aizvadīta Valsts prezidenta Egila Levita oficiālā darba vizīte Talsu novadā
20. februārī oficiālajā darba vizītē Talsu novadā viesojās Valsts prezidents Egils Levits. Vizītes laikā delegācija apmeklēja z/s „Drubazas”, Talsu novada pašvaldību, kur tikās ar domes un pašvaldības pārstāvjiem, un Talsu 2. vidusskolu. Lietišķo pusdienu laikā E. Levits tikās ar aktīvajiem Talsu novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanā, pārstāvot vietējās kopienas intereses, kā arī iedzīvotāju padomju izveides nepieciešamību. Tāpat E. Levits piedalījās Talsu novada robežzīmes latviešu-lībiešu valodā atklāšanā, pēc kā norisinājās tikšanās ar iedzīvotājiem Lībiešu tautas namā Mazirbē, savukārt vizītes noslēgumā Valsts prezidents tikās ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 46. kājnieku bataljona Talsu rotas atbalsta punkta pārstāvjiem Talsu Tautas namā.
Vizīte sākās Abavas pagasta z/s „Drubazas”, kur Valsts prezidentu Egilu Levitu un Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieku Lauri Pīlēģi sagaidīja Ģirts Dzērve ar mammu Smaidu un māsu Santu. Dzērvju ģimene delegāciju iepazīstināja ar ikdienas darbošanos vīnkopības nozarē, atklājot vīnogu audzēšanas smalkās nianses, un pastāstīja par dabīgo pļavu atjaunošanu, kas ir būtisks pienesums Latvijas ainavas ilgtspējā. Tāpat z/s „Drubazas” prezentēja aktīvo iesaisti vides izglītības veicināšanā, specializēšanos vides aizsardzības projektu īstenošanā un tūrisma pakalpojumu sniegšanā, kā arī Galovejas šķirnes savvaļas liellopu iesaistē pļavu biotopu uzturēšanā. Līdztekus plašajam darbības spektram, tika akcentēta iesaiste Eiropas Savienības (ES) projektā „GrassLIFE”, kur Latvijā tiek atjaunoti dabiskie zālāji un ES nozīmes aizsargājamie biotopi. Saimniecība atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā un „Natura 2000” – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā ES. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents iesēja kvadrātmetru dabīgās pļavas, kas uzziedēs jau šajā vasarā.
Vizīte turpinājās Talsu novada pašvaldības administratīvajā centrā, kur valsts prezidents tikās ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu, domes deputātiem, domes un pašvaldības vadību, centrālās administrācijas nodaļu vadītājiem. Sarunā Valsts prezidents uzsvēra latviskuma un valsts valodas stiprināšanas nozīmi kā galvaspilsētā, tā arī reģionos. Lai šo mērķi un apņemšanos veicinātu, E. Levits ar sarunas dalībniekiem apsprieda administratīvi teritoriālās reformas izaicinājumus, tās pozitīvos un negatīvos aspektus, un plānoto iedzīvotāju padomju izveides procesu. Sarunas gaitā tika vērsta uzmanība uz administratīvi teritoriālās reformas būtisko nozīmi sociālās labklājības un ekonomikas jomā un ieskicēja ciešo sasaisti ar Valsts drošības veicināšanu. Prezidents uzsvēra nepieciešamību būt redzamiem un dzirdamiem, piedaloties visās Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu sarunās. „Tas ir sava veida Valsts mārketings: par sevi visu laiku jārunā un jāatgādina. Tas ir viens no darbiem, ko esmu darījis savas prezidentūras gadus,” teica prezidents.
Talsu 2. vidusskolā E. Levits tikās ar skolas direktoru Oļegu Solovjovu, direktora vietnieci izglītības jomā Lieni Katlapu, Talsu novada pašvaldības Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāju Gati Andersonu, Izglītības pārvaldes vadītāju Uldi Katlapu, skolas pārstāvjiem un skolēniem. L. Katlapa iepazīstināja ar skolas digitālo atbalstu un piedāvātajiem dažādajiem IT risinājumiem mācību priekšmetos, lai skolēni un skolotāji pilnvērtīgi un produktīvi varētu strādāt mācību stundās. L. Katlapa stāstīja: „Vienmēr esmu saredzējusi, ka mācību procesā spējam atbalstīt un digitāli integrēt katru bērnu, varam piedāvāt iespēju mācīties, izmantojot tehnoloģijas. Katrs var mācīties pēc savām spējam un arī to nodrošina IT tehnoloģijas. Mums ir vienota sistēma un rīki, ko izmantojam skolā. 2014. gadā ieviesām Microsoft Office kā vienotu informācijas aprites sistēmu skolotājiem, lai varētu pilnvērtīgi plānot darbu. Ir labi, ka katram skolēnam šodien ir abonements soma.lv., uzdevumi.lv., letonika.lv un skolo.lv saturam.” Skolas pārstāvji uzsvēra, ka ir pateicīgi, ka valsts šogad ir radusi finansējumu, lai skolēniem un skolotājiem nodrošinātu pieejamas IT priekšrocības. Talsu novada pašvaldība jau informēja, ka pagājušā gada nogalē ES fondu un Latvijas valsts budžeta līdzfinansētajā projektā saņemti 440 portatīvie datori, kas paredzēti 7.-9. klašu skolēniem. Tomēr pedagogi atzina, ka būtu nepieciešams vairāk datoru, lai ar tiem nodrošinātu ikkatru skolēnu. Tāpat tika pārrunāta arī skolas aktīvā iesaiste un dalība Valsts aizsardzības mācības nodrošināšanā audzēkņiem. Pēc sarunas skolā, E. Levits tikās ar Talsu aktīvajiem novada iedzīvotājiem, kuri jau aktīvi iesaistās pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanā, pārrunājot vietējās kopienas intereses un vajadzības.
Dienas otrajā pusē norisinājās Talsu novada robežzīmes latviešu-lībiešu valodā atklāšana. Delegāciju sagaidīja Lībiešu kultūras centra (Līvõ Kultūr sidām) izveidošanas iniciators, valodnieks un dzejnieks Valts Ernštreits un Kolkas lībiešu ansamblis „Laula”, kas priecēja ar dziesmām lībiešu un latviešu valodā. Atklāšanas sākumā prezidents akcentēja: „Beidzot ir īstenots tas, par ko Valsts ir sen iestājusies – Lībiešu krastā ir redzams un atpazīstams lībiskais elements. (…) Ir pieņemts vēsturisko zemju likums, kas vairojis spēju redzēt dziļāk latviešu nācijas saknes, kurās lībiskais elements ir ļoti svarīgs.”
Turpinot E. Levita sacīto, V. Ernštreits uzsvēra, ka šī ir liela diena ikvienam, jo, lai gan robežzīmes izgatavošana un uzstādīšana tehniski neaizņēma daudz laika, ceļš līdz tai ir mērāms vairākos gados. Šī zīme ir apliecinājums, ka Latvija kā Valsts ir sasniegusi briedumu, spējot atzīt un godināt otru pamattautu – lībiešus – un Latvijas lībiskās saknes, kas notiek ne tikai dokumentu formātā, bet visiem redzamā veidā. „Man kā lībietim šī zīme ir svarīga, jo tajā pirmo reizi Latvijas Valsts vēsturē parādās lībiešu valoda. Manuprāt, tā katram lībietim, kurš atgriežas Lībiešu krastā, un katram garāmbraucējam stāsta, ka lībiešu valoda nav mūsu pagātne un tas nav Latvijas mantojums, bet gan Latvijas šodiena un rītdiena”. Šī iniciatīva aktualizēta vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas Dundagas novadā.
Turpinājumā ar aktualitātēm Lībiešu krastā delegāciju iepazīstināja lībiešu sabiedriskā un kultūras darbiniece, Līvu savienības (Līvõd Īt) vadītāja Ieva Ernštreite Lībiešu tautas namā Mazirbē, kur pulcējās gan vietējie iedzīvotāji, gan lībiešu kopienas pārstāvji no Kolkas pagasta, Ventspils novada un citām Lībiešu krasta apdzīvotajām vietām. „2023. gads ir lībiešu kultūra mantojuma gads. Tas rada mums prieku un arī liek dūšīgi darboties, šogad ir paredzēti ļoti daudz un dažādu notikumu, kas saistīti ar latviešu vēsturisko zemju likumu. Esam gandarīti par Līvu savienības simtgadē paveikto un domāju, ka tas veiksmīgi iekļausies lībiešu kultūra mantojuma gada pasākumos. Tālsa mōgõn dzīvoja manā trauslajā lībiešu valodas krājumā jau labu laiku un man ir apziņa, ka mēs esam padarījuši ļoti lielu un svētīgu darbu,” sacīja I. Ernštreite. Sarunas laikā tika pārspriestas tūrisma tendences Lībiešu krastā un svarīgākie pieturpunkti izglītības procesos par lībiešu kultūru un to fundamentālo nozīmi. Iedzīvotājiem bija iespēja Valsts prezidentam arīdzan uzdot sev interesējošos jautājumus.
„Skatoties uz visaptverošo Valsts aizsardzību, galvenais ir katra indivīda, privātā sektora un Valsts institūciju gatavība aizsargāt mūs. Tā ir mūsu zemessargu ikdiena, ar ko strādājam un veidojam aizsardzības sistēmu,” atklājot vizītes noslēdzošo daļu Talsu Tautas namā stāstīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis Andris Rieksts, tikšanās laikā ar 46. kājnieku bataljona Talsu rotas atbalsta punkta pārstāvjiem. A. Rieksts iepazīstināja ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes vēsturi, zemessargu ikdienu, treniņiem poligonā, tehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru un mērķiem valsts aizsardzības stiprināšanā. Sarunas gaitā E. Levits interesējās un diskutēja par obligātā militārā dienesta ieviešanu un dalījās pieredzē par piedalīšanos Minhenes drošības konferencē, kur sarunā ar Zviedrijas pārstāvjiem tika akcentēts, ka Zviedrijā notiek diskusijas par obligāto militāro dienestu arī sievietēm. Viņš pauda viedokli, ka ikkatram iedzīvotājam, tai skaitā sievietēm, būtu jābūt līdzvērtīgai daļai no Valsts obligātā militārā dienesta programmas. Tāpat tika akcentētas vairākas problēmas, piemēram, tika izteiktas bažas par medicīnas pakalpojumu pieejamību un efektivitāti, jo tiekot nepietiekami izvērtēts jauniešu veselības stāvoklis, kas vēlāk rada problēmas, uzsākot militāro dienestu. Vizītes noslēgumā zemessargiem bija iespēja uzdot jautājumus gan Valsts prezidentam, gan Valsts prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Jānim Kažociņam.
