Ģenerālleitnants Skītss: NATO ir pietiekami noturīga un apgādāta

NATO ir pietiekami noturīga un labi apgādāta, lai spētu stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem, ko pret to varētu vērst Krievija, tāpēc nav nekāda iemesla atsevišķu valstu propagandas dēļ apšaubīt NATO spējas vai gatavību aizstāvēt savas dalībvalstis, NATO “Stratcom Dialogue” konferences laikā norādīja bijušais NATO apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera vietnieks atvaļinātais ģenerālleitnants Stjuarts Skītss.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai nevajadzētu pārāk koncentrēties uz kādām šī brīža problēmām, kopumā tās nekā nemazina uzticību NATO.

“Iemesls, kāpēc NATO ir spējusi saglabāt mieru Eiropā vairāk nekā 80 gadus, ir tas, ka tā ir pasaulē veiksmīgākā alianse, ka tās pamatā ir uzticēšanās un vienotu vērtību sistēma, kā arī attiecības, kas veidojušās gadiem un gadu desmitiem ilgi. Katru reizi manā mūžā, kad ir sākusies kāda krīze, NATO ir spējusi reaģēt un atrisināt ļoti sarežģītas problēmas,” sacīja ģenerālleitnants.

Skītss uzsvēra, ka NATO pamatā ir kohēzija, sadarbība ar kaimiņvalstīm. Tāpēc viņš ar prieku varot vērot ciešo sadarbību starp Baltijas valstīm un kopīgo militāro plānošanu ar sabiedrotajiem uz vietas.

“Jo vairāk mēs varam darīt kolektīvi, jo vairāk attīstīsim šīs attiecības, uzticību un kopīgās vērtības nākamajām paaudzēm,” piebilda Skīts.

Bijušais NATO apvienoto spēku pavēlniecības komandiera vietnieks ir pārliecināts, ka alianse ir pietiekami noturīga un pietiekami labi apgādāta, lai spētu stāties pretī jebkādiem draudiem, ko vērstu Krievija. Arī atbalstu Ukrainai viņš vērtē kā stratēģiski izlēmīgu un uzskata, ka tas tāds arī saglabāsies.

“Jā, mums ir jābūt gataviem tam, kas sekos pēc Ukrainas kara, lai ar ko tas arī beigtos,” norādīja Skītss.

Vienlaikus viņš atzina, ka NATO un tās dalībvalstis ļoti daudz mācījušās no kara Ukrainā, redzot, cik inovatīvi ir Ukrainas bruņotie spēki un cik noturīga ir Ukrainas sabiedrība.

Skīts uzskata, ka panākt mieru Ukrainā ir visu interesēs, tomēr tas nedrīkst notikt par katru cenu. Visi NATO sabiedrotie pilnā mērā atbalstot pēc iespējas drīzāku karadarbības pārtraukšanu un miera līguma noslēgšanu. “Tāda miera līguma, kas ir ilgtspējīgs un atzīst visu ukraiņu tiesības,” uzsvēra ģenerālleitnants.

“Tas nebūs viegli un prasīs laiku. Ir ļoti grūti prognozēt, kad tas varētu notikt. Mums ir jābūt gataviem līdz tam laikam turpināt atbalstīt Ukrainu, lai nodrošinātu, ka Krievija saprot, ka šim konfliktam nav militāra risinājuma,” teica Skītss.

Gan NATO alianse, gan atsevišķi sabiedrotie pēdējos gados ir daudz mācījušies, norādīja ģenerālleitnants un uzsvēra, ka attiecībā uz nākamo miera līgumu būs ļoti koncentrējušies uz to, lai nodrošinātos, ka Ukrainai sniegtās garantijas būtu īstenojamas un ilgtspējīgas.

Viņš atzina, ka Minskas protokoli un tiem sekojošie procesi “nebija nekas tāds, ar ko varam lepoties”, bet piebilda, ka līdz pat 2022.gada sākumam sabiedrotie cerēja, ka Krievija varētu būt atbildīgs starptautisks partneris. Tagad par to nav nekādu ilūziju nevienai NATO dalībvalstij.

“Daži sabiedrotie varbūt to paudīs kaut kā citādāk, atkarībā no tā, kur viņi atrodas ģeogrāfiski. Viņi ir savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas gūstekņi un līdz ar to izaicinājumi un drošības problēmas, ar kurām viņi tradicionāli saskaras šodien un saskarsies nākotnē, var nebūt tieši saistītas ar Krievijas fronti. Vienlaikus varētu pat ļoti būt iespējams, ka šos draudus sponsorē un veicina Krievija vai tās sabiedrotie – Ķīna, Ziemeļkoreja, Irāna un vēl citi,” sacīja Skītss.

Viņš atzina, ka NATO stratēģiskā komunikācija Krievijas iedzīvotājus īsti nesasniedz.

“Kad Krievija izkļūs no asiņainā konflikta pret Ukrainu, par kurā ciestajiem dzīvā spēka un materiālajiem zaudējumiem [Vladimirs] Putins un viņa apkārtne vainos gan Lielbritāniju, gan ASV, gan arī Latviju, viņi veiks pret mums pasākumus, kurus mēs vēl nesaprotam,” norādīja Skītss.

“Tas izpaužas viltībās, slepkavībās, kiberuzbrukumos, uzbrukumos zemūdens kabeļiem un tamlīdzīgi. Tas turpināsies. Ir ļoti iespējams, ka tad, kad Krievija būs spējusi atjaunoties pēc Ukrainas noregulējuma, viņi mums radīs patiešām ļoti, ļoti nopietnus izaicinājumus,” teica Skīts, atzīstot, ka uztraucas par to, vai tādiem izaicinājumiem esam gatavi.

Ģenerālleitnants uzsvēra, ka tāpēc tagad laiks ir jāizmanto gudri, lai atjaunotu krājumus un no jauna apgādātu piegādes ķēdes un padarītu tās elastīgākas un izturīgākas. Tāpat sabiedrotajiem jāpārliecinās, ka esam mācījušies no Ukrainas, kā cīnīties un kā sakaut Krieviju, kā arī jānodrošina, ka atrodamies pareizajās vietās un atbilstoši stipri, lai atturētu to no uzbrukuma.

Skītss uzskata, ka alianses dalībniekiem daudz jādara, analizējot un simulējot karadarbību, lai izprastu, kāda ir nepieciešamā rīcība, ko piedāvāt NATO un politiķiem.

“Mums ir daži aizraujoši un interesanti sasniegumi mākslīgā intelekta jomā, kas, manuprāt, ļaus mums labāk izprast to, kas ir jādara, lai mēs spētu pašreizējam Krievijas režīmam sniegt pavisam skaidru atturēšanas vēstījumu,” viņš norādīja.