Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums
Iesūti
Atpakaļ

Izstrādāts Grobiņas pilsētas karogs

Sagaidot Grobiņas 328.dzimšanas dienu, ko atzīmē šodien, ir izstrādāts Grobiņas pilsētas karogs,  informē Dienvidkurzemes novada sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.

Grobiņas pilsēta ir 2021.gada 1.jūlijā izveidotā Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs. Novadu veido bijušie astoņi novadi, proti, Aizputes, Priekules, Grobiņas, Durbes, Pāvilostas, Nīcas, Rucavas un Vaiņodes. Tā sastāvā ir 31 administratīvā vienība – piecas pilsētas un 26 pagasti.

Jau iepriekš karogi ir izveidoti četrām Dienvidkurzemes novada pilsētām, proti, Aizputei, Durbei, Priekulei un Pāvilostai, kā arī Otaņķu un Kazdangas pagastiem, taču līdz šim tas nav bijis Grobiņai, kas ir senākā rakstos pieminētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. Tagad šis trūkums ir labots.

Kā informē Pastore, Grobiņas karogam ir taisnstūra forma, tā pamatā ir simboli, kas ietverti Grobiņas pilsētas ģerbonī. Karoga vidū attēlots Grobiņas ģerboņa elements – vairogā uz melna fona sudraba dzērve, kas stāv uz vienas kājas, paceltajā kreisajā kājā turot zelta krāsas akmeni. Grobiņas ģerbonis apstiprināts 1697.gada 2.maijā.

“Dzērve Grobiņas ģerbonī simbolizē modrību – neļaut ienaidniekam pārsteigt. Ja sardzē stāvošā dzērve aizmieg, akmens izkrīt un būkšķis pamodina dzērvi. Tādējādi modrā dzērve, kurai uzticēts sargāt pilsētu, rada drošības izjūtu Grobiņai. Bet drošība Grobiņai bija svarīgāka par svarīgu, jo Kurzemīti, Dievzemīti ietīkojuši sveši spēki no malu malām,” teikts Pastores un Andžila Remesa grāmatā “100 stāsti par Grobiņas novadu”, kas izdota 2018.gadā, sagaidot Latvijas 100.dzimšanas dienu.

Grobiņas ģerbonis karoga centrā izvietots uz diagonāli dalīta sarkana un balta fona. Sarkanā krāsa karoga augšējā daļā simbolizē grobiņnieku drosmi visos laikos, gan sargājot savu pilsētu no ienaidniekiem, gan ļaujoties dažādiem izaicinājumiem. To papildina baltā krāsa lejas daļā kā simbols tam, ka mūsu valsts vēsture sākta no Grobiņas kā no baltas lapas, jo Grobiņa ir senākā rakstos precīzi norādītā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā – kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854.gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā. Vienlaikus baltā krāsa dod iespēju katram grobiņniekam iespēju pilsētā uzzīmēt savu nākotni.

Karoga diagonālais dalījums no kreisā apakšējā stūra uz augšējo labajā pusē simboliski norāda gan laika virzību, gan augšupejošu attīstību.

Ideja par to, ka Grobiņai ir nepieciešams savs karogs, vairākkārt izskanējusi jau iepriekš un tā aktualizējās pēc Dienvidkurzemes novada izveidošanas, taču tolaik aktuālāk bija izstrādāt ģerboni un karogu jaunajam novadam, skaidro Pastore.

Šogad, tuvojoties Grobiņas dzimšanas dienai, šis jautājums atkal izskanēja un sākās darbs pie metu izstrādes. Tos izgatavoja māksliniece Dace Gailīte. Izstrādātos metus konsultatīvi izvērtēja Valsts Heraldikas komisija, sniedzot ieteikumus papildinājumiem un precizējumiem.

Mākslas zinātniece, Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija atzinīgi novērtēja vēlmi radīt Grobiņas pilsētas karogu, paužot nelielu izbrīnu, kāpēc tas pilsētai nav bijis līdz šim.

“Karogs – tā ir pacilātība, prieks, kustība un enerģija! Grobiņa kā pilsēta nu iezīmē savu izcilo vietu jaunā kontekstā kā Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs. Tā greznosies ar kultūrvēsturiskās zemes Kurzemes sarkano un nākotni – vēl piepildāmo – balto toni. Lai svētkos un ikdienas vējos plīvo Grobiņas dzērve,” grobiņniekiem novēl Umblija.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) atzīst, ka ar Grobiņas karoga izveidošanu ir piepildīta jau sena grobiņnieku vēlēšanās. “Tas patiešām ir pārsteidzoši, ka Grobiņai jau kopš seniem laikiem nav bijis sava karoga, bet, kas nav izdarīts gadu simtos, to tagad varam izdarīt mēs, un tā ir lieliska iespēja,” atzīst pašvaldības vadītājs.

Grobiņas karoga māksliniece un novada tūrisma centra vecākā eksperte mārketinga jautājumos Gailīte lepojas, ka viņai bijis gods izstrādāt vizuālo veidolu Grobiņas pilsētas karogam.

“Tā man bija lieliska iespēja iedziļināties Grobiņas vēstures notikumu analīzē, izprast likteņa gaitu un to, kāpēc Grobiņa ir izveidojusies tieši tāda, kāda tā ir šodien,” uzsver māksliniece.

Grobiņas karogs līdzās Dienvidkurzemes novada un citiem novada pilsētu un pagastu karogiem tiks iekļauts Saistošajos noteikumos par novada simboliku. Šie noteikumi ir izstrādāti un jau pagājušā gada nogalē tos nosūtīja izvērtēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), no kā saņemts norādījums veikt dažus precizējumus. Šis darbs ir paveikts un drīzumā noteikumu projektu nodos sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, kā to paredz jaunais Pašvaldību likums, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī.