Atpakaļ

Kurzemes pilsētās – dažāda attieksme pret grants ielu pārbūvi

Nav noslēpums, ka grantētas ielas ir teju katrā pilsētā, un to iedzīvotājiem nākas saskarties ar dažādām neērtībām vai pat nopietnākām problēmām brīžos, kad valda nelabvēlīgi laikapstākļi. Sausuma periodos šīs ielas mēdz putēt kā lauku ceļi, turpretī pavasarī un rudenī, kā arī vienkārši lietainākā laikā uz tām veidojas dubļi un peļķes, kas ievērojami apgrūtina pārvietošanos, īpaši gājējiem un riteņbraucējiem. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija Kurzemes pilsētās, ar jautājumiem par esošo stāvokli, kā arī notiekošo vai plānoto grants ielu pārbūvi vērsāmies Saldus, Liepājas un Ventspils pašvaldībās.

Saldū uzsvars tiek likts uz dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju

Kā atzīst Saldus novada pašvaldības izpilddirektora 1. vietnieks Arvis Blūms, grants ielu pārbūvi ar tai sekojošu virsmas asfaltēšanu pašvaldība šobrīd finansiālu apsvērumu dēļ nevar atļauties. Tādēļ ir izvēlēts cits risinājums, kas grants seguma ielām paredz dubulto virsmas apstrādi: „Tehnoloģija ir šāda: vispirms apmēram 5 cm biezumā tiek uzklāts grants šķembu maisījums, lai tādējādi nodrošinātu kvalitatīvu pamatu. Pēc tam tiek pacelti aku vāki, tad seko virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju, līdz ar to mēs iegūstam asfaltam līdzīgu segumu, kurš neput. Tādējādi vairs nav jāveic pretputekļu apstrāde, tāpat šāda iela nav jāgreiderē. Protams, to nevar salīdzināt ar asfaltēšanu, un arī tā ilgmūžība nav liela. Piecus gadus šāds segums kalpos, bet pēc tam būs jāatjauno, uzklājot virsū jaunu kārtu. Jāņem vērā, ka ziemas apstākļos šādam segumam ir nepieciešama kaisīšana tikai ar smiltīm, nedrīkst izmantot smilšu un sāls maisījumu kā asfaltētām ielām.”

Nelielas un vidējas intensitātes satiksmei šis segums ir ļoti piemērots. Turklāt pēc dubultās virsmas apstrādes pazūd putekļu problēma, un ielu uzturēšana ir daudz ērtāka un izdevīgāka.

Arvis Blūms turpina: „2020. gadā mēs pašvaldībā izstrādājām četru gadu plānu, kā uzlabot grants seguma ielu stāvokli Saldū, kura mērķis – lai nav putekļu, lai nav nepieciešama greiderēšana, lai ir komfortabli braukšanas apstākļi. Skaidrs, ka ielu asfaltēšana vai pārbūve ir ļoti dārgs process. Pilna seguma rekonstrukcija (ar visām komunikācijām) izmaksātu miljonu eiro par kilometru, bet pašvaldībai, lai veiktu šādus darbus lielā apjomā, tādas naudas nav. Mums pilsētā 2020. gadā bija 16 kilometri ielu ar grants segumu. Tādēļ dubultā virsmas apstrāde bija labs veids, kā vismaz vidējā termiņā atrisināt problēmu.Izmantojot šo tehnoloģiju, kilometra seguma apstrāde izmaksā apmēram 50–60 tūkstošus eiro. Faktiski ir tā – ieguldot nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro, mēs principā tiksim vaļā no grants seguma ielām. Bet ir jāņem vērā viena būtiska lieta – lai grants seguma ielām veiktu dubulto virsmas apstrādi, vēlams vispirms sakārtot inženierkomunikācijas, ko mēs arī darām. Ielās, kur nav ūdensvada vai kanalizācijas, mēs pirms virsmas apstrādes ieplānojam finanšu līdzekļus, izprojektējam un izbūvējam šīs inženierkomunikācijas, lai tās būtu pieejamas ikvienai mājsaimniecībai. Tas būtu saimnieciski nepareizi, ja, pirms uzklāt virsū labāku segumu, netiktu sakārtots tas, kas atrodas zem tā.”

Darbi pie grants ielu seguma dubultās virsmas apstrādes tika uzsākti jau 2020. gadā, kad jaunu segumu ieguva ielas 2,3 km garumā, bet 2021. gadā – apmēram 5 kilometri. Arvis Blūms uzsver, ka iesāktais turpinās arī šogad: „Šobrīd notiek aktīvs darbu process. Šajā gadā plānots dubulto virsmas apstrādi veikt apmēram 3 kilometriem ielu. Daļai no tām (Zaļajai ielai, Smilšu ielai un Upes ielai) jau pagājušajā gadā tika izbūvēts ūdensvads, un iedzīvotāji jau tagad var pieslēgties centralizētajai ūdens padevei. Ir sakārtotas arī komunikācijas. Patlaban tiek izbūvēts ūdensvads un kanalizācija Druvas ielai, E. Birznieka-Upīša ielai un Rakstnieku ielai, dubultā virsmas apstrāde tām paredzēta nākamajā gadā, projekta 4. kārtas realizācijas laikā.

Projekta piektajā fāzē, kuras ietvaros šobrīd tiek izstrādāts ūdensvada projekts, paredzēta ūdensvada izbūve Mežrūpniecības, Gravas, Jaunās, Lejas ielas posmā 160 m garumā un Pakalnu ielām, pēc tam tiks veikta šo ielu virsmas dubultā apstrāde. Projektēšanas darbi ir jāpabeidz šogad, savukārt ūdensvada izbūve tiks veikta nākamajā pavasarī, bet pēc tam sekos dubultā virsmas apstrāde.

Bet pēdējā 6. kārtā plānots, ka tiks sakārtotas atlikušās grants seguma ielas. Tajās 2023.–2024. gadā plānota ūdensvada un, kur nepieciešams, arī kanalizācijas projektēšana un izbūve, bet pēc tam ielu virsmas dubultā apstrāde. Sākotnējais plāns paredzēja labiekārtošanas darbus šiem 16 km veikt sešās kārtās laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam. Absolūti lielākajai daļai ielu ūdensvads un kanalizācija ir, tāpēc pagājušajā gadā mēs varējām uzklāt virsmu 5 km ielu, kur mums nebija jāveic šie darbi. Pašlaik notiek projektēšana un izbūve ielās, kur šo inženierkomunikāciju nav, viss notiek pēc plāna. Tiesa, redzot, kāda situācija ir energoresursu tirgū, iespējams, ka plāni var arī pamainīties, un 6. kārta var noslēgties 2025. gadā.”

Liepājā izstrādāta speciāla grants ielu pārbūves programma

Pašreiz kopējais Liepājas pilsētas ielu garums ir aptuveni 270 km. Grants seguma ielu kopējais garums ir 44,15 km, un tās atbilstoši noteikumiem „Par Liepājas pilsētas ielu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” ir iedalītas C un D uzturēšanas klasēs. C klasē galvenokārt iekļauti ielu posmi, kuri nodrošina satiksmi no dzīvojamiem rajoniem, iestādēm vai uzņēmumiem līdz A un B uzturēšanas klasēs esošajiem ielu posmiem vai ir būtiski, lai nodrošinātu tikšanu līdz pašvaldības objektiem. D klasē atrodas ielas vai to daļas, kuras neatbilst kritērijiem nevienai no augstākām uzturēšanas klasēm un galvenokārt ir ar zemu satiksmes intensitāti vai nodrošina piekļuvi atsevišķiem īpašumiem. Kopējais garums ielām, kurām būtu nepieciešams izbūvēt cieto segumu, ir 29,83 km. Šiem ielu posmiem vismaz divas reizes vasaras sezonā tiek veikta pretputekļu apstrāde.

Kā pavēstīja Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš, Liepājas pilsētā grants ielu asfaltēšana uzsākta 2008. gadā. Līdz 2020. gadam ir noasfaltēti 46 ielu posmi ar kopējo garumu aptuveni 11,5 kilometri. Tas nozīmē, ka vidēji katru gadu Liepājā pārbūvēts viens kilometrs grants ielu. Viņš uzsver: „Jāpiebilst, ka pēc 2009. gada bija iespējams saņemt kredītlīdzekļus tikai ES projektu finansēšanai, bet budžeta līdzekļi bija nepietiekami. Pašreiz tieši ielu asfaltēšanai ES fondu līdzekļi nav pieejami, līdz ar to jāizmanto budžeta līdzekļi vai kredītlīdzekļi. 2021. gadā tika pieņemta grants ielu pārbūves programma, kas paredz arī finansējumu.”

Grants ielu pārbūves programma 2022.–2027. gadam izstrādāta, lai turpinātu iepriekšējos gados uzsākto grants ielu pārbūvi, izbūvējot tās ar cieto segumu. Tās ietvaros vērtēti ielu posmi, kas iekļauti C uzturēšanas klasē 29,83 km kopgarumā. Plāna ietvaros noteiktas svarīgākās ielas un to posmi, lai mērķtiecīgi un secīgi varētu vienlaikus gan turpināt iepriekš paveiktos ielu pārbūves darbus, gan radītu apstākļus nākamās fāzes ielu posmu pārtaisīšanai. Sākotnējā posmā plānots veikt šos darbus ielās, kas veidos pamatstruktūras ielu tīklu mikrorajona ietvaros. Plānā no 2022. līdz 2027. gadam tādējādi tiktu pārbūvēti 11,08 km ielu no kopējiem 29,83 km, kas ir vidēji ~1,9 km gadā. Nākamajās fāzēs ar mazāku ieguldījumu apjomu būtu iespējams pieslēgt jau citus rajona ielu posmus, izvēloties izbūvei gan vienkāršākus tehnoloģiskos risinājumus, gan vienkāršojot izbūves kompleksā iekļaujamos darbus (atlikušais apjoms pēc 2027. gada būtu 18,75 km). Saglabājoties līdzvērtīgam finansējumam, grants ielu pārbūve pēc 2027. gada varētu turpināties ar lielāku uzlaboto ielu kopgarumu (prognozējami 2–4 km gadā, kas ļautu atlikušos 18,75 km ielu pārbūvēt 5–8 gadu laikā). Pamatstruktūras ielu tīklā galvenokārt iekļauti ielu posmi, kas ir ar esošu vai potenciāli augstu satiksmes intensitāti un vienlaikus kalpos kā koridors, kurā veidot centrālo lietus ūdens kanalizācijas kolektoru tīklu. Darbu sastāvā pamatstruktūras ielu pārveidē paredzēts veikt šādus darbus:

  1. Brauktuves izbūve ar asfalta vai bruģakmens segumu;
  2. Ietves izbūve vismaz vienā ielas pusē;
  3. Lietus kanalizācijas kolektoru izbūve;
  4. Apakšzemes komunikāciju tīklu pārbūve vai atjaunošana, sadarbojoties ar komunikāciju tīklu īpašniekiem („Liepājas ūdens”, „Liepājas enerģija” u.c.).

Izstrādātais plāns 2022.–2027. gadam var tikt precizēts un papildināts atbilstoši faktiskajai situācijai, ņemot vērā iespējas saņemt papildu finansējumu struktūrfondu vai citu ārēju finansējumu avotu ietvaros. Grants ielu pārbūves programmas finansējums paredzēts no budžeta līdzekļiem, kā arī piesaistot kredīta līdzekļus.

Didzis Jēriņš uzskata, ka šīs programmas īstenošana dos daudzus ieguvumus pilsētas iedzīvotājiem, tostarp:

  • sakārtotu vidi un labāku dzīves kvalitāti;
  • nodrošinās ērtu pārvietošanos gan gājējiem, gan velosipēdistiem, gan pasažieru transportam;
  • novērsīs ielu putēšanu sausajos periodos;
  • novērsīs applūšanu un dubļu veidošanos gada slapjajos periodos (rudenī un pavasarī);
  • uzlabos satiksmes organizāciju un drošību rajona ietvaros;
  • tiks sakārtotas sadzīves kanalizācijas un ūdensapgādes inženierkomunikācijas.

 

Ventspilī grants ielu pārbūve netiek plānota

Atšķirībā no Saldus un Liepājas Ventspilī šobrīd nav paredzēti nekādi grants ielu uzlabošanas vai pārveides darbi, jo Ventspils pilsētā tie ir tikuši veikti jau pirms 10–15 gadiem, kad lielākās un būtiskākās grantētās ielas tika pārbūvētas, uzklājot tām cieto segumu.

Kopumā tādā veidā tika sakārtotas ielas aptuveni 30 km garumā, bet citu ielu pārbūve pašlaik nav aktuāla, tas nozīmē, ka šo ielu iedzīvotājiem vismaz tuvākajā nākotnē nekas nemainīsies. Ventspils pilsētas p/i „Komunālā pārvalde” direktors Andris Kausenieks ir ļoti lakonisks: „Pilsētā ielu garums kopumā ir 195 km, no kuriem klasiskas grants ielas ir nepilnus 16 km. Nekādas jaunas grants ielu pārbūves tuvākajā laikā nav plānotas. Iedzīvotājus noteikti uztrauc šo ielu putēšana. Lai to novērstu, mēs divas reizes gadā veicam ielu apstrādi ar speciālo sāli. Vēl, runājot par grants ielu uzturēšanu, vidēji 4–6 reizes sezonā tiek veikta greiderēšana.”

Uz jautājumu, kāpēc šajā jomā nekas netiek plānots, Andris Kausenieks atbild: „Nav mums tāds pašmērķis – uzklāt cieto segumu pilnīgi visām ielām, turklāt atlikušās nav tik nozīmīgas, lai mēs uz tām liktu asfaltbetonu vai bruģa segumu. Sabiedriskais transports tur nekursē. Grants ielas ir, piemēram, Staldzenē, bet tur praktiski ir tikai dažas mājas un viensētas. Divi trīs ielu posmi ir tur, kur atrodas dārzkopības sabiedrības. Mēs neuzskatām, ka mums tagad par katru cenu būtu jāuzstāda mērķis – noasfaltēt šīs ielas. Mums pilsētā ir pietiekami liels un kvalitatīvs ielu tīkls, kas prasa ievērojamus līdzekļus.”