Atpakaļ

Līdzdalības budžeta iniciatīva – ko gaidīt

Šobrīd Saeima otrajā lasījumā izskata jauno likumprojektu „Par pašvaldībām”, kur iestrādātas vairākas normas, lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību savas pašvaldības  darbā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) topošo likumu izstrādājusi ar mērķi nodrošināt mūsdienīgu pārvaldību, kā arī noteiktu skaidru kompetenču un funkciju sadali. Likumprojektā īpaši uzsvērta demokratizācijas veicināšana un palielinātas sabiedrības iesaistes iespējas. Lai veicinātu iedzīvotāju piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesā un savstarpējo uzticēšanos, visās pašvaldībās paredzēts ieviest līdzdalības budžetu, sniedzot iespēju iedzīvotājiem pašiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta, īstenojot pašu rosinātus projektus. Likumprojekts paredz arī izveidot vietējās padomes, ko ievēlētu iedzīvotāju kopsapulcēs, un domēm būs saistoši izskatīt to pieņemtos lēmumus.

Lai arī šie iesaistes jautājumi ietverti likumprojektā, kas vēl tiek skatīts Saeimā, Latvijā iedzīvotāji ir uzkrājuši zināmu pieredzi sadarbībā ar pašvaldībām. Kurzemē šobrīd līdzdalības budžeta iniciatīvas pastāv divās pašvaldībās – Ventspils pilsētā un Saldus novadā. Abās divās pieejami un arī šogad ir izsludināti projektu konkursi šīs programmas ietvaros.

Līdzdalības budžets paredzēts iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam

Likumprojekts virzās uz priekšu, pašlaik tas ir atbalstīts Saeimā otrajā lasījumā. Kā stāsta VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, šobrīd tiek vērtēti visi priekšlikumi, kas iesniegti trešajam lasījumam. Kad tos izskatīs, Saeimai būs jālemj par likumprojekta atbalstu.

Līdzdalības budžets ir projektu konkurss, kurā pašvaldība katra gada budžeta ietvaros nosaka zināmu summu, par kuru var iesniegt pieteikumus. Iedzīvotāji un viņu grupas var pieteikties uz šiem līdzekļiem kādu savu projektu īstenošanai. Tas, kas varbūt katrā pašvaldībā līdz šim bijis atšķirīgs, ir izvēles vai projektu ideju veidi, proti, kam konkrētajā gadījumā iedzīvotāji var pieteikties. Piemēram, vai tas paredzēts apkaimes un dzīves vides uzlabošanai, vai tie ir jau konkrēti projekti, un, balsojot par katru no tiem, atkarībā no vērtējuma tie iegūst vai neiegūst finansējumu. Veids, kādā tiek izvēlēti šie projekti, ir atšķirīgs, bet kopējais princips ir viens. Ir pieejama nauda budžetā konkrētai teritorijai vai teritoriālai vienībai, cits varbūt izsludina uz visu teritoriju kopumā. Tā ir katras pašvaldības pieeja, kā to labāk darīt – vai nu pa visu teritoriju, vai arī pa kādu konkrētu teritoriālo vienību. Tad šīs vienības ietvaros sabiedrība var vai nu pati ierosināt projektus, vai arī balsot par projektiem, kas tiek piedāvāti realizēšanai.

Vērtējot pašvaldību uzsāktās līdzīgās iniciatīvas, Ilze Oša atzīst, ka nosacījumi projekta iesniegšanai mēdz būt dažādi. Jaunajā likumprojektā savukārt paredzēts, ka tie varētu būt projekta iesniedzēji – personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, vai biedrības, vai nodibinājumi (kas nav pašvaldības biedrības vai nodibinājumi, bet vairāk kā vietējās teritorijas attīstības biedrības, piemēram, apkaimju biedrības). Viņi var iesniegt projektu pieteikumus, lai kādu konkrētai apkaimei interesējošu un būtisku ieceri varētu rosināt finansiāli atbalstīt un realizēt.

Nākotnē līdzdalības budžeta programma kļūs obligāta visām pašvaldībām

Kā jau minējām ievadā, Kurzemē šobrīd tikai divās pašvaldībās pastāv līdzdalības budžeta iniciatīvas (visā Latvijā kopumā – septiņās no 43), bet pārējās pašvaldībās šāda instrumenta nav. Pašlaik līdzdalības budžets ir brīvprātīga iniciatīva, ko saviem iedzīvotājiem piedāvā atsevišķas pašvaldības. Tas ir ideju konkurss, kurā var piedalīties un iesniegt priekšlikumus, kā arī balsot par projektiem, kurus sabiedrība uzskata par vajadzīgiem un īstenojamiem savā apdzīvotajā vietā. Citur Latvijā vietām eksistē līdzīgas iedzīvotāju aktivitāšu atbalsta programmas, kuras pašvaldības izveidojušas brīvprātīgi vai ar vietējo uzņēmēju atbalstu, bet daudzviet nekā līdzīga nav. Tādēļ, kā uzsver Ilze Oša, ar jauno pašvaldību likumprojektu ministrija grib panākt, ka turpmāk (ja to pieņems šādā redakcijā) katrai pašvaldībai ar līdzdalības budžeta palīdzību būs jārada iespēja, lai iedzīvotāji vai viņus pārstāvošās biedrības varētu izveidot un pieteikt projektus noteiktā naudas apmērā. Tie būs paredzēti aktuālo jautājumu risināšanai, kas iedzīvotājiem pašiem liekas svarīgākie savas teritorijas un tās attīstības uzlabošanai. Šobrīd pašvaldības šādas iniciatīvas var atbalstīt brīvprātīgi, bet pēc likuma pieņemšanas šāds pienākums taps obligāts un būs jāievieš visās pašvaldībās. Līdz ar to līdzdalības budžeta ietvaros iedzīvotāji varēs līdzdarboties lēmumu pieņemšanā par to, kas viņu teritorijā būtu vissvarīgākais – atjaunojams, sakārtojams vai izdarāms.

Kurzemes novados vērojami dažādi risinājuma varianti

Lai uzzinātu, kāda situācija ar līdzdalības budžeta iniciatīvu ir dažādās Kurzemes pašvaldībās, sazinājāmies ar attiecīgo vietvaru pārstāvjiem. Liepājas domes izpilddirektors Ronalds Fricbergs atzīst, ka pašreiz līdzdalības budžeta pašvaldībā nav, taču dome tāpat finansē daudzas iedzīvotāju aktivitātes: „Mēs, protams, sekojam līdzi jaunajai pašvaldību likumdošanai, kas tagad tiek izstrādāta un droši vien uz rudeni tiks apstiprināta. Tur būs teikts, ka pašvaldībai jāveido šis līdzdalības budžets, kura tādā izpratnē šobrīd mums nav. Mēs gaidām, ka valsts pateiks kritērijus, radīs vienotu platformu, kur tos projektus varēs publicēt. Es saprotu, ka tur būs arī MK noteikumi, kuri visu regulēs. Taču mēs varam teikt, ka praktiski līdzdalības budžets mums ir jau tagad, jo pašvaldība dara daudzas lietas ārpus savām funkcijām, iesaistot dažādus iedzīvotāju slāņus. Mums ir vairāki finansējumi dažādiem konkursiem gan kultūras, gan sporta jomā. Tāpat pašvaldība atbalsta nevalstiskās organizācijas – finansējam to aktivitātes. Pašvaldība arī atbalsta mazo un vidējo uzņēmumu projektus (ļaujam uzņēmumiem iesniegt pieteikumus finansējumam). Tādā veidā nosacīti var uzskatīt, ka pašvaldībā kaut kas līdzīgs līdzdalības budžetam ir jau sen. Kad taps jaunais regulējums Pašvaldību likumā, tad skatīsimies, ko darīt. Iespējams, ka pielāgosim līdzšinējos projektus jaunajiem spēles noteikumiem. Funkcijas, kas mums būs obligātas, mēs veiksim, neskatoties ne uz ko. Iedzīvotāju vēlmju izzināšana un finansiālā atbalstīšana mums ir ļoti nozīmīga.”

Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska pavēstīja: „Kuldīgas novada pašvaldības budžetā 2022. gadam klasiskā izpratnē līdzdalības budžeta vēl nav, taču pašvaldība ik gadu atbalsta dažādas iedzīvotāju un NVO iniciatīvas ar projektu konkursa starpniecību. Kopumā atbalsts tiek piedāvāts astoņās dažādās atbalsta programmās (sportam, kultūrai, sociālajai jomai, pieaugušo izglītošanai, vēsturisko ēku glābšanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošanai, iedzīvotāju iniciatīvu konkursam „Darīsim paši” un LEADER sabiedriskā labuma projektiem). Kopumā 2022. gada budžetā šiem nolūkiem paredzēti gandrīz 150 000 eiro. Esam procesā, lai ieviestu līdzdalības budžetu nākamā gada budžetā.”

Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Rake-Lasmane, atbildot uz jautājumu, kad vietējā pašvaldībā varētu tikt ieviests līdzdalības budžets, sacīja: „Mēs šajā jautājumā esam sākuma stadijā. Mūsu pašvaldība nerealizē līdzdalības budžetu tā klasiskajā izpratnē, kā, piemēram, tas ir Saldus novadā. Turpretī, ja skatās pēc Ventspils pilsētas domes piemēra, tad arī Talsu novada pašvaldība nodrošina dažādas iespējas, kā iedzīvotāji, NVO, biedrības var piesaistīt finansējumu, proti, konkrētu atbalsta programmu ietvaros – vēsturisko ēku atjaunošanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošanai, kultūras un tūrisma projektu konkursam. Piešķiram arī stipendijas ārstniecības un izglītības jomas studentiem, atbalstu jaunajiem uzņēmējiem projektu konkursā „Dari Talsu novadam”, kā arī pašvaldības līdzfinansējumu biedrībām un NVO projektu īstenošanai.”

Saldus novada domes telpiskās attīstības plānotāja Ilze Tomanoviča-Barone, atbildot uz jautājumu par līdzdalības budžetu un pirmo pieredzi šajā jomā, stāsta: „Mums rit pirmais gads, kā esam sākuši ieviest līdzdalības budžetu. Šogad mēs tam novirzījām 30 tūkstošus, kas ir aptuveni 1 % no kopējā budžeta. Jo VARAM arī norādīja, ka vēlamais atbalsta lielums ir 1 %. Ieguvumi ir tādi, ka cilvēki iesaistās sabiedriskajā dzīvē, pievērš uzmanību savai videi. Šis ir lielisks veids, jo balsot var tikai novada iedzīvotāji. Un tas, ka viņi paši var izlemt, kur izlietot 1 % no budžeta, manuprāt, ir izcili. Cilvēki sarunājas, vienojas kaut kādā kopīgā idejā. Man liekas, ka tur ir tikai pozitīvie aspekti. Administrēšanas ziņā gan tas ir ļoti dārgi un sarežģīti. Jo jāveic milzīgs darbs, lai pārbaudītu, ka balso tikai novada iedzīvotāji, bet mēs tiksim ar visu galā. Vēl noteikti jādomā par tehniskiem risinājumiem autorizēšanās iespēju sakarā. Bet iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi, saprotoši, vienīgi vēl jāpalauza galvas, ko darīt ar to sarežģīto balsošanu. Mēs nācām iedzīvotājiem pretī – atradām iespēju, ka cilvēki balsojumu var aizpildīt arī papīra formā. Līdz ar to tagad visiem ir iespēja nobalsot. Kopā tika iesniegtas 11 idejas, bet balsošanai tika novirzītas 10, jo viena neatbilda nolikumam. Tās ir 10 dažādas vietas gan pagastā, gan abās pilsētās – Brocēnos un Saldū. Pašreiz aktīvi notiek balsošana – iedzīvotāji balso par sev tīkamāko ideju.”

Tukuma novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica uzskata: „Runājot par līdzdalības budžetu, ir tā – pagājušā gada beigās un šī gada sākumā pagastu pārvaldēs ir nodibinājušās iedzīvotāju grupas, kas līdzdarbojas ar konkrētās teritorijas pārvaldnieku. Tādas iedzīvotāju grupas ir izveidotas katrā pagastā. Tad pagasta pārvaldnieks kopā ar iedzīvotāju izvirzītajiem pārstāvjiem pārrunā iedzīvotājiem svarīgās lietas un apzina viņu vēlmes. Tad pagasta pārvaldnieks virza vēlamos darbus iekļaušanai budžetā. Pašlaik novadā notiek gatavošanās līdzdalības budžetam. Katrā ziņā līdz 2025. gadam pašvaldībā līdzdalības budžets noteikti tiks ieviests, taču ceram, ka tas notiks krietni ātrāk. Veidojot 2023. gada budžetu, iespējams, ka no pagasta pārvaldēm nāks iedzīvotāju iniciatīvas par to, ko viņi vēlas un ko vajadzētu iekļaut budžetā.”

Ventspils novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Dainis Veidemanis šajā jautājumā ir kodolīgs: „Tā kā likums vēl nav pieņemts, būtībā mūsu pašvaldībā šajā ziņā nekādas aktivitātes vēl nenotiek. Viss ir apzināts, bet pagaidām process uz priekšu nevirzās. Gaidām, kamēr apstiprinās likumu. Droši vien, ka šogad tas vēl nenotiks.”

Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks un domes administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs pavēstīja, ka pilsētas dome šajā jautājumā balstās uz ilgu gadu laikā iegūtu pieredzi un iestrādnēm: „Mēs uz līdzdalības budžetu skatāmies varbūt no citas šķautnes un mazliet plašākā kontekstā, nekā tas šobrīd tiešā veidā tiek pozicionēts. Lielā mērā līdzdalības budžets tiek veidots kā iedzīvotāju balsojums par kādām konkrētām aktivitātēm. Iedzīvotāji iesniedz priekšlikumus, kurus ieliekam portālā, un visi pārējie, kas vēlas, autorizējoties balso par vienu vai otru ideju, kuru attiecīgi īstenojam. Mēs uz līdzdalības budžetu skatāmies kā uz sabiedrības iesaisti konkrētā gada finanšu plānošanā. Budžets jau ir tikai beigu rezultāts.

Vairākus gadu desmitus pašvaldība pilsētā ir izvietojusi t.s. informācijas kastītes, kuras atrodas ne tikai pašvaldības, bet arī citās oficiālās iestādēs. Tāpat tās izvietotas arī veikalos un citur, kur iedzīvotāji var uzrakstīt savas vēlmes. Ikviens var nodot savu iesniegumu, kas tiek reģistrēts pašvaldībā un nonāk līdz attiecīgajām institūcijām, kas par konkrēto jomu atbild. Tāpat mums jau sen izveidotas dažādu nozaru komisijas – kultūras, izglītības, sociālās utt. Šajās komisijās ir nevis šo institūciju darbinieki, bet iedzīvotāji, kas izteikuši interesi darboties attiecīgajā jomā. No šīm komisijām nāk dažāda veida idejas, iniciatīvas, ko vajadzētu realizēt vai kam pievērst uzmanību.

Respektīvi, notiek pastāvīga informācijas plūsma par to, ko vajag vai nevajag. Ko vajag uzlabot, saremontēt, no jauna izveidot – ja runājam par infrastruktūras lietām. Bet tikpat labi tās var būt arī citas aktivitātes, kas nav saistītas ar būvniecību. Ja ir kaut kas operatīvāks, tas steidzīgi jāsaremontē. Negaidīsim nākamo gadu, ja tas jāizdara tagad. Bet ir lietas, kuras vienkārši uzkrājas. Bet, kad tiek veidots nākamā gada budžets, tajā tiek paredzēti līdzekļi vienām vai otrām aktivitātēm. Protams, vēlmju un vajadzību vienmēr ir vairāk nekā finansiālo iespēju. Tad nozaru komisijas apkopotā veidā skata un vērtē budžeta projektus, un šajās diskusijās mēģina vienoties par īstenojamo projektu un veicamo darbu secību – ko realizēt vispirms, bet ko varbūt var atlikt. Pēc tam aiziet budžeta apstiprināšanas posms, kurā zināmas aktivitātes jau ir iekļautas vai vēl gaida rindā.

Papildus ir t.s. projektu konkursi. Pašvaldība tiem ir izdalījusi konkrētus līdzekļus – ir kultūras projektu konkurss, jauniešu brīvā laika pavadīšanas projektu konkurss, sociālās jomas projektu konkurss, sporta jomas projektu konkurss. Katru gadu tiem budžetā paredz noteiktu summu. Vēl vidēji trīs reizes gadā ir uzsaukumi līdz konkrētam datumam iesniegt aktivitāšu pieteikumus attiecīgajā jomā. Ikviens iedzīvotājs, uzņēmums, biedrība vai interešu kopa var iesniegt savu ideju šajā projektu konkursā. Tur ir komisija, kas izskata visus pieteikumus un pozitīva lēmuma gadījumā nodrošina ar pašvaldības atbalstu šīs aktivitātes realizēšanā.”