Pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas lielākā daļa pašvaldību ir sagatavojušas civilās aizsardzības plānus
Pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas lielākā daļa pašvaldību ir sagatavojušas civilās aizsardzības plānus, otrdien žurnālistiem teica iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Ministre pauda pārliecību, ka atlikušās pašvaldības plānus sagatavos līdz maija beigām un tad būs precīzi rīcības algoritmi, kur krīzes gadījumos iedzīvotājiem pulcēties un kā jānotiek evakuācijai.
Jau ziņots, ka Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā dēļ arī Latvijā aktualizēti civilās aizsardzības plāni.
Valdība jauno Civilās aizsardzības plānu apstiprināja 2020.gadā. Valdībai apstiprinot plānu, spēku zaudēja Ministru kabineta 2011.gada rīkojums par Valsts civilās aizsardzības plānu.
Plānā iekļauts iespējamo apdraudējumu saraksts, reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji, agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts, informācijas apmaiņas platformas, iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība un krīžu komunikācijas kārtība.
Tāpat plānā ir sadaļas par sadarbību un resursiem starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā, Latvijas valstspiederīgo evakuāciju no katastrofas skartās valsts, kā arī civilās aizsardzības sistēmas darbību kara gadījumā. Plānā minēti arī pasākumi masveida iedzīvotāju evakuācijai un pārvietošanai militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā.
Ņemot vērā dažādas pasaules katastrofas un klimata pārmaiņas, jaunajā civilās aizsardzības plānā, pilnībā tika mainīta pieeja katastrofu risku novērtēšanai un pārvaldīšanas pasākumu plānošanai, piemēram, mazāks uzsvars likts uz institūciju reaģēšanas pasākumiem, bet lielāks – uz dienestu īstenojamiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem.
Plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzinājušas katastrofas pārvaldīšanas iestādes.
