Pūce: Jāmaina pieeja dzīvojamo māju siltināšanā Rīgā

 Ir jāmaina pieeja dzīvojamo māju siltināšanā Rīgā.

Viņš skaidroja, ka Rīgā progress dzīvojamo māju siltināšanā esot smieklīgi mazs. Viņaprāt, lai gan Latvijā ieviestā valsts atbalsta programma ēku siltināšanai ir vislabvēlīgākā iedzīvotājiem starp Baltijas valstīm, taču tās rezultāti ir sliktākie.

Pūces ieskatā tas nozīmē, ka ar vēl papildu naudu šo jautājumu atrisināt nevar, bet ir jāmaina pieeja.

Viņš norādīja, ka viena no galvenajām problēmām saistībā ar padomju laika dzīvojamo fondu ir tā, ka daudzi dzīvokļi pieder cilvēkiem, kuri nevar uzņemties ilgtermiņa saistības kredītu veidā. Kredītu ņemšana šiem cilvēkiem ir apgrūtinoša – vai nu viņiem jau ir hipotēka un vairs kredītu nedos, vai nav pietiekamu ienākumu, vai ir gados vecāki cilvēki un tiek atteikts finansējums diskriminācijas dēļ, klāstīja Pūce.

Tādēļ individuāli kredīti, kur valsts pēc tam daļēji atmaksā, nebūs efektīvs risinājums, viņš uzskata.

“Tā vietā mums ir jāvirzās Igaunijas piemēra virzienā, kur tiek veidoti specializēti, perspektīvā privāti uzņēmumi, kas nodarbojas ar ēku renovāciju. Šādu funkciju sākotnēji varētu uzņemties, piemēram, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP),” teica Pūce.

RNP varētu izmantot savas finanšu iespējas un piedāvāt energoservisa pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem. Tas nozīmētu, ka uzņēmums uzņemtos saistības uz sevi, bet nevis veicot 100% mājas renovāciju, bet darbus, kas jau sniegtu nozīmīgu emisijas ietaupījumu un novērstu siltuma zudumus, piemēram, jumta nomaiņu, pagraba hidroizolāciju, sānu sienu siltināšanu.

Pūce uzskata, ka šie darbi būtiski samazinātu siltuma zudumus, palielinātu ēkas vērtību un izmaksu ziņā būtu lētāk nekā pilnīga mājas renovācija. Tas samazinātu remontdarbu tāmi, un šāda pieeja neradītu individuālas kredītsaistības iedzīvotājiem, bet viņiem būtu pienākums noslēgt līgumu uz noteiktu periodu par energoservisa pakalpojumiem.

Šo maksājumu varētu sasaistīt ar dzīvokļu īpašnieku kopību, nevis individuāli ar katru dzīvokļa īpašnieku, kas savukārt nozīmētu, ka, mainoties dzīvokļa īpašniekam, saistības paliktu spēkā. Tādā veidā diezgan ātri varētu panākt būtisku siltumzudumu samazinājumu dzīvojamo māju fondā, vienlaikus veidojot pamatu ilgtermiņa energoefektivitātes risinājumiem, skaidroja politiķis.

Turklāt šādiem pasākumiem – energoservisa līgumiem – jau ilgāku laiku ir pieejami starptautisko investīciju banku piedāvājum, gan Eiropas Investīciju bankas, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī Eiropas Padomes Attīstības bankas, uzsvēra Pūce.

Viņš atzina, ka ne visas mājas šādi iegūtu vizuāli skaistas, nosiltinātas fasādes, bet siltuma zudumi tiktu samazināti par 40% līdz 50%.

RNP līdz šim nodarbojies tikai ar apsaimniekošanu.