Talsu novada dome lems par izpilddirektores atbrīvošanu no amata

Talsu novada dome šodien lems par izpilddirektores Ievas Krēķes atbrīvošanu no amata, liecina domes sēdes darba kārtība.

Sākotnēji šonedēļ opozīcijas deputāti plānoja no amata gāzt Talsu novada domes priekšsēdētāju Sandru Pētersoni (NA), taču, ņemot vērā, ka rosināta izpilddirektores atbrīvošana no amata un arī abi viņas vietnieki paziņojuši par darba uzteikšanu, opozīcija atteikusies no šīs ieceres.

Domes deputāts Aldis Pinkens (JV) informēja, ka gan izpilddirektore, gan abi viņas vietnieki pašvaldības darbiniekus ir informējuši, ka atstāj savus amatus.

“Ņemot vērā, ka pašvaldības politiskā vara ar savu darbību ir panākusi, ka pašvaldība paliek bez izpildvaras, opozīcijas deputāti neplāno iesniegt pieprasījumu Pētersonei atkāpties no amata. Rīt domes sēdē uzklausīsim domes priekšsēdētājas pamatojumu izpilddirektores atbrīvošanai no amata, kā arī viņas ieceres par pašvaldības darba turpmāko organizāciju,” skaidro Pinkens.

Domes deputāts piebilst, ka patlaban deputātiem nav sniegta detalizēta informācija par izpilddirektores atbrīvošanu no amata. Nav zināms, vai Krēķei darbs tiek uzteikts, vai arī viņa to atstāj uz savstarpējas vienošanās pamata.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā domes opozīcijas deputāti šīs nedēļas sākumā plānoja pieņemt lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu domes priekšsēdētājai atkāpties no amata.

Savukārt Talsu novada domes deputāts Gaidis Bērziņš (NA) apstiprināja, ka no Nacionālās apvienības (NA) saraksta ievēlētā Eva Kārkliņa ir uzrakstījusi iesniegumu par izstāšanos no partijas. Kārkliņa līdz apvienošanai ar Talsu novadu vadīja Rojas novadu.

Vaicāts, vai šāds Kārkliņas solis varētu novest pie tā, ka Talsu novada domes priekšsēdētāja Pētersone zaudē amatu, politiķis skaidroja, ka grūti komentēt, kā Kārkliņas gaidāmā aiziešana no koalīcijas ietekmēs Pētersones atrašanos amatā. Bērziņš norādīja, ka vienai deputātei, izstājoties no koalīcijas, nevajadzētu izraisīt kādas sekas, jo koalīcijai saglabātos balsu pārsvars 11 pret 8. Reizē kuluāros izskanējušas dažādas iespējas par tālāko notikumu attīstību.

Latvijas Zaļās partijas deputāts Ainis Stūrmanis apliecināja, ka arī viņu jau ilgstoši neapmierina domes darba kvalitāte, tādēļ neizslēdz iespēju lauzt maijā noslēgto sadarbības līgumu. Viņš atzina, ka sarunas par to, kā uzlabot domes darbu, notiek gan koalīcijas iekšienē, gan arī opozīcijā. Gadu, kopš darbu sācis domes jaunais sasaukums, tā arī neesot izdevies veikt uzlabojumus izpildvarā.

Stūrmanis uzsvēra, ka Latvijas Zaļās partijas (LZP) deputāti vēlas strādāt, nevis sēdēt opozīcijā.

Gadījumā, ja divi LZP deputāti no esošās koalīcijas pievienojas esošajiem opozicionāriem, tad viņiem būs desmit balsis, savukārt esošā koalīcija paliks mazākumā ar deviņām balsīm.

Bērziņš norādīja, ka pēdējā laikā no opozīcijas pārstāvjiem pret Pētersoni tiek vērsts nepamatots spiediens, kas aizgājis arī līdz personiskiem apvainojumiem.

Kā informēja NA pārstāve Laima Melkina, Kārkliņa paziņojusi par vēlmi izstāties no partijas ar 25.jūliju. “Pēdējā laika notikumi signalizē par Saeimas vēlēšanu tuvošanos un iespējamiem mēģinājumiem mainīt varu novada domē,” arī izmantojot draudus, teikts partijas paziņojumā.

NA norāda, ka pēdējā laikā vairākkārt saņemti citu partiju pārstāvju uzbrukumi Talsu novada domes priekšsēdētājai, no kuriem skaļākais esot bijis partijas “Mēs – Talsiem un novadam” deputāta Edgara Zeldera izteikums domes sēdē, ka “Molotova kokteili te vajadzētu iemest Sandrai klēpī”.

Pēc notikušā Pētersone vērsusies pēc juridiskā atbalsta, lai vērtētu izteikumus un atbilstoši rīkotos. “Pēdējo nedēļu notikumi saistīti ar priekšvēlēšanu gaisotni. Skumji, ka mērķis pirms Saeimas vēlēšanām radīt saspīlējumu un nomainīt varu domē var novest līdz tādam absurdam – draudiem kolēģu veselībai un dzīvībai,” par Pētersones viedokli informēja NA.

Talsu novada domes priekšsēdētāja pauž nožēlu par Kārkliņas izstāšanos no partijas. “Kā liecina citu pašvaldību pieredze, mēdz būt gadījumi, kad priekšvēlēšanu spēlēs iesaistītie deputāti, kuri pamet savu politisko spēku, vēlāk var izrādīties lieki un nevienam nevajadzīgi,” norāda Pētersone.

Bērziņš piebilda, ka nezina, vai šāds Zeldera izteikums pausts pilnībā apzināti, vai arī ir aiziets par tālu ar retoriku pirms 14.Saeimas vēlēšanām, jo ir liela vēlme iekļūt parlamentā. Zelderis ir partijas “Progresīvie” tieslietu ministra amata kandidāts un balotējas 14.Saeimas vēlēšanās.

NA sadarbības partneris Talsu domē ir LZP, no kuras NA pārstāvji līdz šim nav dzirdējuši viedokli par nepieciešamību pēc kādām izmaiņām, piebilda Bērziņš.

Savukārt Pinkens, kuru aprīlī atbrīvoja no domes priekšsēdētājas vietnieka tautsaimniecības jautājumos amata, apliecināja, ka opozīcija ir pārliecināta par to, ka Pētersone nedrīkstētu turpināt vadīt Talsu novada domi, arī pozīcijā esot cilvēki, kas atbalsta šādu viedokli.

Viņš uzsver, ka kopš aprīļa, kad notika iepriekšējās izmaiņas domes vadības komandā, domes darba organizācijā uzlabojumi nav notikuši. “Sēžam un gaidām, kad situācija būs pietiekami nobriedusi, lai pozīcija saprastu, ka viņi tā nevarēs pastrādāt, taču viņiem vēl pagaidām tādas sapratnes vēl nav,” secināja Pinkens.

Deputāts uzsvēra, ka domes priekšsēdētājas atlaišana nav opozīcijas pašmērķis un nav saistāma ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet gan vēlme uzlabot domes darba kvalitāti. Opozīciju neapmierina esošā domes darba organizācija, sagatavoto domes sēžu lēmumprojektu zemā kvalitāte, kā rezultātā domes sēdes ievelkas, ir nesamērīgi garas. “Teju katrā domes sēdes darba kārtībā ir iekļauti jautājumi, kurus zemās kvalitātes dēļ nedrīkstētu rādīt. Tāpat ir samilzuši jautājumi par pašvaldības dalību vairākos investīciju projektos, izmaksām un lietderību un veidu, kā līdz tiem ir nonākts,” opozīcijas neapmierinātību komentēja Pinkens.

Runājot par to, kurš no opozīcijas deputātiem varētu uzņemties turpmāko līdera lomu, Pinkens bija izvairīgs, taču pieļāva iespēju, ka šim amatam visatbilstošākā varētu būt Kārkliņa, kura nolēmusi pamest NA.

Kārkliņa, kura patlaban vada Rojas bērnudārzu “Zelta zivtiņa”, nevēlējās publiskot savu turpmāko rīcību, izstājoties no NA, vien teica, ka lēmums būs zināms jūlija beigās. NA biedru rindās Kārkliņa bijusi kopš pērnā rudens, līdz tam viņa bijusi Latvijas Zaļās partijas biedre.

Kā vēstīts, pērn pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji balsoja par jaunveidojamo Talsu novada domes sastāvu, aptverot Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu. Vēlēšanās uz 19 deputātu vietām startēja 161 deputāta kandidāts no astoņiem politiskajiem spēkiem. Talsu novada domē iekļuva seši politiskie spēki.

Šogad 16.martā partija “Mēs – Talsiem un novadam” paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar pārējām politiskajām partijām un prasīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atlaist Talsu novada domi.

Aprīlī Talsu novada dome ārkārtas sēdē no amata atbrīvoja “Jauno vienotību” pārstāvošo domes priekšsēdētājas vietnieku tautsaimniecības jautājumos Pinkenu.

Tolaik Talsu novada domes priekšsēdētāja lēmumu par nepieciešamību atbrīvot no amata priekšsēdētājas vietnieku tautsaimniecības jautājumos Pinkenu pamatoja ar nepieciešamību pastiprināti strādāt pie šīs jomas jautājumu risināšanas.

Savukārt Pinkens uzsvēra, ka tautsaimniecības jomā strādājis iedziļinoties, turklāt neierastos apstākļos, apvienojoties četriem novadiem, kur katram no tiem ir sava līdzšinējā pieredze dažādu jautājumu risināšanā. Tāpat viņš noraidīja pārmetumus par nepietiekamas sadarbības veidošanu, tostarp izpildvaras līmenī, uzsverot, ka izmaiņas domes priekšsēdētājas vietnieku sastāvā saistītas ar politisku amatu pārdali.

Maija beigās Talsu novada domē četri no sešiem ievēlētajiem politiskajiem spēkiem noslēdza jaunu sadarbības līgumu.

Talsu novada domi pārstāvošās politiskās partijas – Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, “Talsu novada attīstībai”/”Latvijas attīstībai”, Latvijas Zemnieku savienība un LZP – uzņemoties atbildību par Talsu novada tālāku attīstību, lai nodrošinātu turpmāku politisko sadarbību, ir vienojušās par turpmāku politisko spēku sadarbības modeli, kopēju tālāku sadarbību, kā arī atbildības jomas sadali, norādīja pašvaldības vadītāja.

Pētersone uzsvēra, ka politiskās partijas ir vienojušās par lēmuma saskaņošanas procedūrām, savstarpējo atbildību, pienākumiem un tiesībām. Politisko partiju pārstāvji uzskata, ka savstarpējās attiecībās par prioritāti uzskatāma koleģialitāte un ētikas pamatprincipu ievērošana.

Konsolidējot četrus politiskos spēkus, šādai koalīcijai Talsu novada domē ir stabils balsu vairākums – 12 deputātu mandāti. Četru politisko spēku koalīcija Talsu novada domē pārstāv 57,14% politiski aktīvo iedzīvotāju – vēlētāju pausto izvēli un vēlas realizēt visaptverošu novada izaugsmi.