Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Iesūti
Atpakaļ

Valsts pagaidu budžets pašvaldībām savus finanšu plānus pieņemt netraucēs

Ja 2023.gads sāksies ar pagaidu jeb tehnisko valsts budžetu, pašvaldībām tas savus budžetus pieņemt netraucēs,  skaidro Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

LPS padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele norāda, ka Finanšu ministrijai būtu jāizdod rīkojums par valsts pagaidu budžetu 2023.gadam, ar kuru tiktu apstiprināti valsts darbībai nepieciešamie valsts budžeta izdevumi, aizdevumi un aizņēmumu limiti.

Tas esot nepieciešams, lai laikā līdz valsts budžeta pieņemšanai pašvaldībām būtu nodrošināts stabils finansējums funkciju veikšanai, rīkojumā būtu jābūt arī pašvaldību sadaļai, kas ietvertu mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadali, aizņēmumu un galvojumu limitu un aizņēmumu vai galvojumu nosacījumus, kā arī noteiktas pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fondā un dotācijas no PFI fonda.

LPS pārstāve norādīja, ka PFI aprēķins 2023.gadam tikšot veikts, neatkarīgi no tā, vai uz 1.janvāri būs pieņemts valsts budžeta likums vai nē. Ja būs pagaidu valsts budžets, tad PFI aprēķins balstīsies uz 2023.gada valsts budžeta bāzē apstiprinātajiem datiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozi, valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam u.c.

Pieņemot 2023.gada valsts budžetu, attiecīgi tikšot izdoti Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2023.gadā. Ja mainīsies aprēķina izejas dati un PFI aprēķina rezultāti atšķirsies no rīkojumā par pagaidu budžetu noteiktajiem, tad attiecīgi noteiktā laika periodā pēc noteikumu pieņemšanas Valsts kase pārrēķinās līdzekļus, kas pārskaitīti pašvaldībām saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu.

Šāda kārtība esot bijusi attiecībā uz pagaidu budžetu 2019.gadā un varētu būt arī 2023.gadā, ja pagaidu budžets tiks veidots, skaidroja Ūbele.

Līdz ar to pašvaldībām uz nākamā gada 1.janvāi būšot zināma gan gada IIN ieņēmumu prognoze, gan iemaksas PFI fondā un dotācijas no PFI fonda. Tādējādi pašvaldības varēs pieņemt budžetus 2023.gadam, ja to vēlēsies. Savukārt vēlāk, kad būs pieņemts valsts budžets, pašvaldību budžeti būs jāgroza atbilstoši aktuālajai situācijai.

Ūbele uzsvēra, ka pašvaldības jau strādā pie 2023.gada budžetiem.

Viņas ieskatā ir svarīgi, kāds būs 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas laika grafiks. Ja valsts budžeta likumprojekta iesniegšana Saeimā tiks plānota martā, kā tas notika 2019.gadā, tad tas būs pārāk ilgs laiks, lai pašvaldības šo laiku dzīvotu bez sava budžeta.

Kā pieļāvuši atsevišķi valdības veidošanā iesaistītie politiķi, ņemot vērā, ka nākamā Ministru kabineta veidošana prasa laiku, palielinās iespēja, ka 2023.gada vismaz sākumā, iespējams, tēriņi tiktu veikti atbilstoši tā dēvētajam tehniskajam vai pagaidu budžetam.