Ventspils brīvostas valde pauž neizpratni par pašvaldības vilcināšanos sadarboties

Pagājušā gada 27.jūlijā Ventspils brīvostas valde pieņēma lēmumu ierosināt no brīvostas teritorijas izņemt 118 zemes īpašumus vairāk nekā 200 hektāru platībā. Ventspils valstpilsētas pašvaldībai vajadzēja septiņus mēnešus, lai daļēji atbildētu uz vēstuli un daļēji piekristu brīvostas pārvaldes ierosinājumam. Bet tikmēr nekas netraucēja prasīt brīvostas pārvaldei samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par pašvaldības īpašumiem un publiskajā telpā izplatīt maldinošus paziņojumus.

Šobrīd spēkā esošās Ventspils ostas robežas ar Ministru kabineta noteikumiem tika apstiprinātas 2010.gadā. Saskaņā ar šiem noteikumiem Ventspils ostas teritorijā atrodas arī divas pirmsskolas izglītības iestādes, kapu teritorijas un vairākas dzīvojamās mājas, kā arī meži, parki un citas teritorijas, kuras, ņemot vērā to ģeogrāfisko stāvokli, nevarētu tikt izmantotas ostas perspektīvai attīstībai, bet ir nepieciešamas pašvaldības funkciju īstenošanai, un tāpēc būtu no brīvostas teritorijas jāizslēdz.

Tā vietā, lai sakārtotu šo jautājumu un no brīvostas valdījuma izņemtu pašvaldībai tās funkciju veikšanai nepieciešamās platības, publiskajā telpā tiek izplatīta informācija, ka brīvostas pārvalde to neatdodot. Tā, piemēram, laikraksta “Ventas Balss” 16.februāra publikācijā “Veloparka iecere raisa karstas diskusijas” teikts, ka projektēt veloparku Talsu ielā traucē fakts, ka šis zemesgabals ir brīvostas teritorijā – lai gan arī šo zemesgabalu Ventspils brīvostas pārvalde jau pirms vairāk nekā pusgada aicināja no brīvostas teritorijas izņemt.

Tāpat jāatzīmē, ka brīvostas pārvalde jau pēc pašvaldības atsevišķiem lūgumiem ir izņēmusi no sava valdījuma un atjaunojusi valdījumu pašvaldībai uz 88 hektāriem zemes pašvaldības funkciju veikšanai.

Tomēr visneizprotamākā šī situācija ir attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Atšķirībā no citām līdzīgām institūcijām Latvijā, Ventspils brīvostas pārvalde pašvaldībai vienmēr ir maksājusi nekustamā īpašuma nodokli par pašvaldības īpašumiem, kas atrodas brīvostas teritorijā un nav iznomāti. Lai gan ne uz visiem īpašumiem notiek vai vispār ir iespējama kāda saimnieciskā darbība, attiecīgi brīvostas pārvalde nekādus ienākumus no tiem nesaņem. Tieši pretēji – brīvosta sedz izmaksas par pašvaldības īpašumu tīrīšanu, pļaušanu, kopšanu, kā arī vēl papildus maksā nekustamā īpašuma nodokli. Teritorijas uzturēšanai brīvostas pārvalde gadā izlieto vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, bet nekustamā īpašuma nodoklī pašvaldībai samaksā vēl ap 280 tūkstošiem eiro.

Tomēr šis gads nesa vēl vienu pārsteigumu. Saņemtajos paziņojumos par maksājamo nekustamā īpašuma nodokli par zemi iekļauti tādi saimnieciski neizmantojami pašvaldības īpašumi kā, piemēram, zeme zem diviem bērnudārziem. Lai gan pēc būtības brīvostas robežās nekas nav mainījies, par šiem objektiem nodokli pašvaldība prasa pirmo reizi. Tas nozīmē, ka, atbilstoši likumam, Ventspils brīvostas pārvalde būs spiesta slēgt zemes nomas līgumus ar bērnudārziem.

Šī gada martā – septiņus mēnešus pēc brīvostas valdes lēmuma pieņemšanas, Ventspils brīvostas pārvalde saņēma pašvaldības rakstisku viedokli par brīvostas pārvaldes rosinātajām izmaiņām izslēgt no ostas teritorijas 118 valsts, pašvaldības un privātos zemesgabalus vairāk nekā 200 hektāru platībā. Pašvaldība grozījumiem robežās piekrīt daļēji, apgalvojot, ka pret izmaiņām iebilst uzņēmēji un aicinot brīvostas pārvaldi runāt ar komersantiem. Jāatzīmē, ka brīvostas pārvalde ar iestādēm un uzņēmējiem robežu maiņu ir pārrunājusi jau pirms pusgada, atlika vien gaidīt pašvaldības viedokli.

Ostu likums nosaka, ka ostas robežas nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas, pašvaldības, ostas pārvaldes un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma. Šoreiz iniciatīvu sakārtot Ventspils brīvostas robežu jautājumu uzņēmās Ventspils brīvostas valde.