Atpakaļ

Pēdējā pusgada laikā radio ik dienu klausījās 60,3% Latvijas iedzīvotāju

Pēdējo sešu mēnešu laikā radio ik dienu klausījās vidēji 60,3% jeb 914 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, aģentūru LETA informēja pētījumu kompānijas “Kantar” pārstāvji.

Savukārt šajā laikā kopumā nedēļā vidēji radio klausījās 82,6% jeb 1,252 miljoni Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

2024.gada vasarā un rudenī viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis četras stundas un piecas minūtes, liecina pētījums.

Lielākā klausīšanās laika daļa ir radio stacijai Latvijas Radio 2 – 17,9% no kopējā radio klausīšanās laika. Otrajā vietā ierindojas “Radio Skonto” ar 13,7% lielu klausīšanās laika daļu un trešajā vietā – radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8% lielu klausīšanās laika daļu.

2024.gada vasaras un rudens periodā ikdienā visklausītākās radio stacijas ir Latvijas Radio 2, kuru klausījās 12,4% jeb 188 000 Latvijas iedzīvotāju, “Radio Skonto”, kuru klausījās 11,3% jeb 171 000 iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem un Latvijas Radio 1, kuru vismaz reizi dienā klausījās 7% jeb 105 000 Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

Pēdējo sešu mēnešu laikā radio staciju “Radio Skonto” vismaz reizi nedēļā klausījās 33,1% jeb 502 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, Latvijas Radio 2 – 28,5% jeb 431 000 iedzīvotāju un “Radio SWH” – 27,9% jeb 423 000 iedzīvotāju minētajā vecuma grupā.

Mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga norāda, ka pēdējā pusgada laikā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir notikušas ievērojamas izmaiņas radio klausīšanās paradumos dažādās vecuma grupās un klausīšanās vietās.

Analizējot radio klausītāju skaitu dažādās demogrāfiskajās grupās, notikušas klausītāju skaita izmaiņas vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, kur lielākais samazinājums vērojams radio patēriņam mājās, proti, par 9,2 procentpunkti, kā arī pieaugums darbā – par 0,5 procentpunktiem.

Tāpat, kā norāda Kronberga, īpaši atzīmējamas izmaiņas arī vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem ar lielāko klausītāju skaita samazinājumu darbā – par 3,4 procentpunktiem un lielāko pieaugumu mājās – par 1,7 procentpunktiem.

Savukārt klausītāju skaita rādītāji automašīnās ir stabilāki, ar mērenu samazinājumu vairākās vecuma grupās un radio klausītāju skaita pieaugumu jauniešu vidū vecumā no 16 līdz 24 gadiem – par 4,4 procentpunktiem. Sabiedriskajās vietās klausītāju skaits, kā norāda Kronberga, paliek relatīvi stabils un novērojams samazinājums par 0,4 procentpunktiem.

Kā informē Kronberga, salīdzinot radio klausītāju skaitu teritoriālā dalījumā – Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās, lielākais samazinājums vērojams citās Latvijas pilsētās – par septiņiem procentpunktiem, īpaši to iedzīvotāju vidū, kuri radio klausās mājās, kur novērojams samazinājums par 4,2 procentpunktiem.

Savukārt Rīgas pilsētā klausītāju skaits ir nedaudz samazinājies – par 2,9 procentpunktiem. Lauku teritorijās lielākais radio klausītāju kritums ir vērojams darbā – par 2,1 procentpunktiem. Šīs izmaiņas, kā norāda Kronberga, iespējams, ir saistītas ar sezonāliem faktoriem vai citu mediju patēriņu.

Pētījumā iekļautas 34 radio stacijas. Pētījums norisinājās no 2024.gada 1.jūnija līdz 30.novembrim. No kopējās 4500 aptaujāto izlases 84,7% jeb 3822 respondenti tika aptaujāti ar telefona interviju metodi un 15,3% jeb 678 respondenti piedalījās aptaujā internetā.

Rakstīt komentāru

Lai atstātu komentāru, nepieciešams autorizēties
Komentāru nav.