Pērn vidējā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās par 59%

Vienlaikus 2023.gadā gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā būtiski palielinājās no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms, mazinot atkarību no enerģijas importa.

Baltijas valstīs kopumā 2023.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums pirmo reizi sasniedza 40% no patērētās elektroenerģijas. Savukārt Latvijā 2023.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums sasniedza 68% no patērētās elektroenerģijas.

AST valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka notikumi elektroenerģijas tirgū Latvijā un Baltijas reģionā kopumā 2023.gadā iezīmējas ar pozitīvām tendencēm. Pērn gan Latvija, gan pārējās Baltijas valstis pirmo reizi nenopirka nevienu elektroenerģijas vai dabas gāzes megavatstundu no Krievijas.

Junghāns pauž, ka Baltijas valstu energosistēma ar jaudīgiem starpsavienojumiem ir integrēta vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Papildus tam Baltijas energosistēmā tiek attīstītas vēja un saules elektrostacijas, kas mazina reģiona atkarību no enerģijas importa.

Šā gada sākumā Baltijas valstīs saules elektrostacijās uzstādītā kopējā jauda jau pārsniedz 2100 megavatus (MW) un vēja elektrostacijās uzstādītā jauda pārsniedz 1800 MW. “Saules un vēja elektrostacijas kļūst par sistēmas nozīmes resursu – 2023.gadā saules un vēja elektrostacijas saražoja jau vienu piekto daļu no Baltijas valstīs nepieciešamās elektroenerģijas – jaudīga tendence, kura turpināsies,” norāda Junghāns.

Pagājušajā gadā Latvijā saražotas 6083 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 26,2% vairāk nekā pirms gada, savukārt patēriņš samazinājās par 3,4%, un bija 6887 GWh. Tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 88,3% apmērā. Iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms – 804 GWh – tika importēts no kaimiņvalstīm.

Kopumā 2023.gadā Latvijā mazinājusies atkarība no fosilajiem resursiem – 77,6% no kopā saražotās elektroenerģijas tika ģenerēta no atjaunīgajiem energoresursiem, tostarp maijā tika sasniegts lielākais fiksētais zaļās elektroenerģijas īpatsvars, kad 99,9% elektroenerģijas Latvijā tika saražoti no atjaunīgajiem energoresursiem.

AST Tirgus uzraudzības un datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis norāda, ka pieaugums vērojams visos zaļās enerģijas veidos – hidroelektrostacijas saražoja par 38% vairāk nekā 2022.gadā, vēja elektrostacijas – par 42% vairāk, un teju 4,3 reizes pieaudzis saules elektrostaciju saražotā apjoms, tomēr to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir neliels – 2,1%.

AST elektroenerģijas tirgus apskatā teikts, ka hidroelektrostaciju saražotā apjoma pieaugums, sasniedzot 3778 GWh, bija iespējams, pateicoties paliem, kas sākās jau janvārī un turpinājās līdz pat aprīlim, tāpat arī gada pēdējos divos mēnešos nokrišņu dēļ upēs bija vērojams ūdens pieteces pieaugums, kas veicināja augstu elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās. Tādējādi HES apjoms 2023.gadā pieauga līdz 62% no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma.

Savukārt vēja elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis aptuveni divas reizes, tostarp rudens vētru iespaidā 2023.gada oktobrī tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vēja enerģijas izstrāde mēnesī – 37 GWh.

Kopējais pieaugums skaidrojams ar Tārgales vēja parka pirmo pilno ražošanas gadu, kā arī vējainiem laikapstākļiem.

Uzskaitītais elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2023.gadā samazinājās par 3%, kas skaidrojams ar saules ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, tādējādi faktiskais saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet izmantota tūlītējam pašpatēriņam.

Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu par pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas ar 2022.gada maiju Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, elektroenerģija 2023.gadā no šīm valstīm vairs netiek importēta, līdz ar ko importa apjoms ir nulle GWh.

Trešo valstu imports uz Baltijas valstīm tika aizstāts ar importu, izmantojot Somijas, Zviedrijas un Polijas starpsavienojumus – kopumā uz Baltiju importētas 13 053 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2,6% vairāk kā 2022.gadā.

Jau vēstīts, ka “Augstsprieguma tīkla” apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 167,271 miljons eiro, kas ir par 31,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, taču kompānija guva peļņu 5,752 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2022.gada deviņos mēnešos.

“Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. “Augstsprieguma tīkls” pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.