Pētījums: 42,3% iedzīvotāju pašreizējā situācija sabiedrībā drīzāk raisa nedrošības sajūtu

Gandrīz katram otrajam jeb 42,3% Latvijas iedzīvotāju pašreizēja situācija sabiedrībā drīzāk izraisa nedrošības sajūtu, liecina Valsts kancelejas pasūtītā aptauja par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara Ukrainā kontekstā, ar kuru piektdien iepazīstināja Latvijas Transatlantiskā organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Iedzīvotājiem tika vaicāts, cik lielā mērā pašreizējā situācija sabiedrībā viņos rada nedrošības sajūtu. Salīdzinājumā ar 2023.gadā veikto mērījumu par 3,3 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kas apgalvo, ka tā izraisa nopietnu nedrošības sajūtu. Pērn aptaujā tā norādīja 18,3% respondentu, bet pirms gada – 15,2%.

Struberga atzīmēja, ka latvieši jūtas vairāk nedroši nekā krievvalodīgie. Pretēja tendence novērojama Igaunijā, kur nedrošāk jūtas krievvalodīgie.

Savukārt kopumā nedrošības sajūtu kādā apmērā izjūt lielākā daļa jeb 60,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījums.

Saskaņā ar pētījumu, 74,9% iedzīvotāju piekrīt, ka Latvijā šobrīd ir nopietna krīze. Līdzīgi rezultāti bija novērojami arī 2023.gada aptaujā, atzīmēja Struberga. Viņa norādīja, ka pesimistiskāk situāciju vērtē Latgales iedzīvotāji, tie kuri sevi neuzskata par latviešiem, un cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem.

Pētījums rāda, ka vislielāko apdraudējumu respondenti izjūt ekonomisko grūtību dēļ – 36,7%, tomēr salīdzinājumā ar 2023.gada aptauju cilvēki ir kļuvuši optimistiskāki un šis apdraudējums ir samazinājies par 3,6 procentpunktiem, proti, 2023.gadā apdraudējumu ekonomisko grūtību dēļ izjuta 40,3%.

70,6% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pašreizējā ekonomiskā situācija ir palielinājusi vispārējo stresa līmeni, bet vismazāko apdraudējumu cilvēki izjūt no klimata pārmaiņu izraisītiem draudiem – 45,7%.

Salīdzinot 2024.gada mērījuma un 2023.gada mērījuma datus, novērojams, ka Latvijas iedzīvotāju pašsajūta kontekstā ar karu Ukrainā turpina pasliktināties. Katrs otrais jeb 50,5% šajā kontekstā jūtas slikti – 39,9%, vai ļoti slikti – 10,6%.

Tikai 5,4% šajā kontekstā jūtas labi. Salīdzinājumam – 2023.gada mērījumā labi jutās 10,9%. Pētījums rāda, ka neitralitātes pozīcija sarūk – 2024.gada aptaujā 36,4% pauda, ka jūtas neitrāli, bet 2023.gada mērījumā – 45,4%.

Struberga atzīmēja, ka svarīgs aspekts jautājumā par noturību ir skats nākotnē. Pētījums rāda, ka 45,2% nākotnē raugās drīzāk cerīgi un ar entuziasmu, savukārt 2023.gada mērījumā tā uzskatīja 48,2%. Individuālā līmenī attiecībā uz karu Ukrainā 23,4% aptaujātie uzskata, ka izkļūs no šīs situācijas stiprāki kā bija pirms tam. 2023.gada mērījumā tā domāja 26,9%.

Kā rāda aptauja, 57,7% respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās savu lomu ārkārtas situācijā. Reizē Struberga norādīja, ka nevērtētu šo rezultātu tik negatīvi, jo salīdzinājumā, piemēram, ar Poliju, diskusijas par noturību un sabiedrības gatavību Latvijā ir dziļākas. Viņa pauda, ka šis pesimisms nenozīmē, ka viss esot slikti, bet gan, ka cilvēki sāk interesēties par krīžu pārvaldību un savu lomu tajā.

Lielākā daļa respondentu jeb 65,2% nepiekrīt tam, ka Latvijas sabiedrība vai kopiena ir gatava ārkārtas situācijām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis rādītājs būtiski pasliktinājies, proti, 2023.gada mērījumā apgalvojumam nepiekrita 45,1%, pausts pētījumā. Arī šajā situācijā Struberga norādīja, ka nevajadzētu būt pesimistiskiem par rezultātiem, jo, viņas ieskatā, cilvēki vairāk cenšas mācīties par krīžu pārvaldību.

Līdztekus Struberga atzīmēja, ka vērojams arī cilvēku uzticības trūkums vietējiem lēmuma pieņēmējiem, kas salīdzinājumā ar 2023.gada aptauju ir samazinājies. 2024.gada mērījumā uzticību vietējiem lēmumu pieņēmējiem pauž 19,9%, bet 2023.gadā tie bija 23,9%.

Respondenti lielākā mērā nepiekrīt arī tam, ka Latvijas sabiedrības vai kopienas iedzīvotāji uzticas cits citam. 2024.gada mērījumā tam nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt 50,9%, bet gadu iepriekš šim apgalvojumam nepiekrita vai drīzāk nepiekrita 41,2%.

Reizē pētījums rāda, ka 76,7% aptaujāto ir gatavi sadarboties ar cilvēkiem savā dzīvesvietā. 2023.gada šādu gatavību pauda 74,8%. Pētījums rāda, ka nedaudz zemāka, tomēr joprojām stabila vēlme sadarboties attiecināma pret kolēģiem (69,4% pērn, bet 2023.gadā – 67,8%) un kaimiņiem (65,1% pērn, bet 2023.gadā – 64,4%).

Katrs otrais respondents jeb 50,4% ir gatavs sadarboties ar savu vietējo pašvaldību. 2023.gada gatavību izteica 53,4%. Savukārt zemāko vēlmi sadarboties respondenti pauž par Latvijas valdību – 37,6% pērn, bet 2023.gadā – 37,6%.

Pētījums liecina, ka salīdzinājumā ar 2023.gada gada datiem augusi iedzīvotāju uzticēšanās Valsts policijai. 2024.gadā tai uzticību pauda 62,2%, bet gadu iepriekš – 54,9%. Līdztekus pieaugusi uzticība Valsts prezidentam – 2024.gadā uzticību pauduši 58,2%, bet 2023.gadā – 56,3%.

Savukārt neuzticēšanās līmenis ir palielinājies Latvijas valdībai, kam pērn neuzticējās 64,2%, bet gadu iepriekš – 66,3%. Tāda pati tendence ir vērojama arī attiecībā uz uzticību Saeimai, proti, pērn tai neuzticējās 68,9%, bet 2023.gadā – 69,5%.

Kā pozitīvu aspektu Struberga iezīmēja, ka 85,6% aptaujāto iestājas par aktīvu sava viedokļa paušanu, lai uzlabotu situāciju valstī. Reizē vairāk nekā puse jeb 51,6% aptaujāto uzskata, ka viņiem nav iespēju ietekmēt sabiedrību.

Struberga iezīmēja, ka viens no darbiem, ko Latvija nav paveikusi pietiekami labi, ir kopīga redzējuma izstrāde labākai nākotnei. Tas ir politiķu pārziņā, pauda LATO ģenerālsekretāre.

Pētījums veikts 2024.gada oktobrī un novembrī. Pētījumā tika aptaujāti 2005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauju veica SIA “Berg Research”. Pētījums valsts budžetam izmaksāja 4985 eiro.