Pētījums: Latvijā 10% uzņēmēju ir gatavi iesaistīties konkurences tiesību pārkāpumā

Pēc aptaujas datiem, Latvijā katrs desmitais aptaujātais uzņēmums būtu gatavs apzināti vienoties ar konkurentiem par cenām, tirgu vai īstenot citu konkurences kropļojumu, lai gūtu prettiesisku peļņu, tādējādi par precēm un pakalpojumiem patērētājiem liekot pārmaksāt.

Vienlaikus Freimanis norādīja, konkurences pārkāpumos būtu gatavi iesaistīties 3% pašvaldību pārstāvji, savukārt 2022.gadā tie bija 10%.

Aptaujā noskaidrots sabiedrības un padziļināti arī uzņēmēju, pašvaldības pārstāvju, nevalstisko organizāciju un juridisko biroju viedoklis. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairāku gadu garumā min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos, uz ko norādījis 61% aptaujāto.

Otra aktuālākā konkurences vides problēma Latvijā, pēc aptaujas datiem, ir lielo uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ko minējuši 55% respondentu, bet trešā problēma – valsts un pašvaldību pieņemtie lēmumi un darbības, kas nepamatoti kropļo konkurenci, ko atzīmējis 41% aptaujāto.

Taujāti par nozarēm, kurām KP būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, aptaujā visbiežāk minētas medicīnas, būvniecības un enerģētikas nozares.

Pētījuma rezultāti liecina, ka ekspertu vidū KP piemērotie naudas sodu apmēri kopumā tiek vērtēti kā pietiekami samērīgi, lai preventīvā līmenī atturētu tirgus dalībniekus no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tā domā 52% aptaujāto uzņēmumu un 74% pašvaldības pārstāvju. Taču 2024.gadā šim rādītājam ir tendence samazināties, vienlaikus pieaugot viedoklim, ka naudas sodiem par konkurences pārkāpumiem būtu jābūt lielākiem.

Aptaujā trešdaļa uzņēmumu pauduši viedokli, ka sodiem būtu jābūt lielākiem, un šis rādītājs 2024.gadā ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, tāpat piektā daļa pašvaldību domā, ka sodus vajadzētu palielināt un kopš 2022.gada šis rādītājs ir palielinājies par 13 procentpunktiem.

Pētījumā secināts, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir labi informēta par godīgas konkurences principiem tirgū. Divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju ir informēti, ka tirgus dalībniekiem ir aizliegts vienoties par cenām, atlaidēm, tirgus un klientu sadali. Līdzvērtīga sabiedrības daļa zina, ka dominējošā stāvoklī esoši uzņēmumi nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu un ka valsts un pašvaldības iestādes nedrīkst diskriminēt uzņēmumus un radīt nepamatotas konkurences priekšrocības.

Ekspertu vidū, jo īpaši pašvaldību un asociāciju izlasēs, respondenti par konkurences tiesību regulējumu ir būtiski labāk informēti nekā sabiedrībā kopumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem pieaugusi arī uzņēmēju izpratne par konkurences tiesībām, tostarp pieaugusi aptaujāto uzņēmumu izpratne, ka tirgus dalībniekiem ir aizliegts vienoties par tirgu vai klientu sadali, kā arī ir pieaugusi uzņēmumu izpratne, ka aizliegts piemērot pārmērīgi zemas cenas, kas nesedz pašizmaksu vai ir būtiski zemākas par nozares vidējām cenām.

KP akcentē, ka jebkura persona, kas cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā, atbilstoši Konkurences likumam ir tiesīga prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu.

Pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi respondentu interese piedzīt zaudējumus, kas radušies konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā. Visbiežāk šo iespēju ir izvērtējuši juridiskie biroji, kas pārstāv uzņēmumu intereses tiesās, – teju puse no visiem aptaujātajiem. Tāpat zaudējumu piedziņu ir izvērtējuši 7% uzņēmumu un 18% pašvaldību.

Vienlaikus šogad par pieciem procentpunktiem ir pieaugusi uzņēmumu informētība par “Iecietības programmu”, kas pirmajam kartelistam, kas atzīstas pārkāpumā, nodrošina atbrīvojumu no naudas soda un lieguma piedalīties iepirkumos.

Kopumā par “Iecietības programmas” priekšrocībām ir dzirdējis katrs piektais uzņēmums, un kā būtiskākās barjeras, kas liedz atzīties pārkāpumos, tiek minētas bailes tikt identificētam kā pārkāpuma ziņotājam un neuzticība valsts pārvaldes iestādēm.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka KP lēmumi galvenokārt tiek vērtēti pozitīvi. Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu atzinuši, ka lēmumi kopumā ir kvalitatīvi, juridiskie pamatojumi un konkurences tiesību normatīvu piemērošana lēmumos ir skaidra un saprotama.

Sabiedriskās domas aptauju KP veic reizi divos gados, lai noskaidrotu sabiedrības un padziļināti uzņēmēju, asociāciju un pašvaldību informētību par konkurences tiesībām, KP darbu, kā arī gūtu plašāku ieskatu par aptaujāto vēlmēm attiecībā uz turpmāko iestādes darbību.

Jau ziņots, ka otrdien norisinās konkurences nedēļas atklāšanas pasākums “Konkurētspēja”.