Pētījums: Liela daļa Latvijas skolēnu stereotipiski domā, ka matemātiskās spējas esot iedzimtas

Šādam viedoklim nepiekrita vien 26,8% Latvijas skolēnu, kas ir par 7,7 procentpunktiem mazāk nekā vidēji OECD valstīs.

Šī atšķirība liecina, ka daudzi skolēni paļaujas uzskatam, ka matemātiskās spējas esot iedzimtas, tādējādi nostiprinot iesīkstējušu domāšanas veidu un stereotipus, teikts ziņojumā. Skolēni ar šādu attieksmi pret skolu vai sevi kā skolēniem biežāk atsakās no būtiskām mācīšanās darbībām un viegli padodas, sastopoties ar neveiksmēm un grūtībām.

Izaugsmes domāšanas veida veidošana dažādās jomās, jo īpaši matemātikā, un mācību stratēģiju pielāgošana dažādām skolēnu vajadzībām var palīdzēt visiem skolēniem pilnībā izmantot savu potenciālu, pauž pētnieki. Singapūrā, kur ir visaugstākie skolēnu sasniegumi matemātikā, izaugsmes domāšanas veids matemātikā piemīt 57% skolēnu.

Stratēģijas kā jautājumu uzdošana šaubu gadījumā, citu viedokļu apsvēršana, paužot savu viedokli, zināšanu sasaistīšana ar iepriekš apgūto, kā arī matemātiskās problēmas risināšanas pamatojuma pārdomāšana un izskaidrošana var uzlabot mācību rezultātus.

Tomēr vidēji OECD valstīs tās izmanto mazāk nekā divas trešdaļas skolēnu. Latvijas skolēni šādas mācību stratēģijas pielieto vēl retāk.

Piemēram, 43,2% Latvijas skolēnu cenšas sasaistīt jauno mācību vielu ar iepriekš apgūto matemātikas stundās. Tikmēr vidēji OECD valstīs šādu atbildi sniedza 45,6% skolēnu. Vēl retāk Latvijas skolēni rūpīgi pārbauda mājasdarbus pirms nodošanas – šādu atbildi sniedza 28,9% skolēnu, kamēr vidējais OECD valstu rādītājs ir 44,3%.

Kritiskās domāšanas jeb perspektīvas veidošanas stratēģijas vairāk pielieto meitenes nekā zēni, īpaši apsverot vairākus viedokļus pirms nostājas paušanas. Latvijas skolēniem šī starpība ir mīnus 8,1 procentpunkts.

Lai gan iekšējā motivācija var veicināt skolēnu mācīšanās stratēģiju apguvi, tikai aptuveni pusei skolēnu OECD valstīs patīk mācīties jaunas lietas skolā. Vēl mazāk skolēnu apgalvo, ka viņiem patīk pildīt sarežģītus skolas darbus. Latvijā šādu atbildi sniedza 28% skolēnu, kas ir par 19 procentpunktiem mazāk nekā vidēji OECD valstīs.

Biežāk novērota skolēnu vēlme labi mācīties klasē un cita instrumentāla motivācija – praktiski visi skolēni gan vidēji OECD valstīs, gan Latvijā grib skolā gūt labus panākumus matemātikā. Latvijas skolēni biežāk nekā OECD valstīs vidēji novērtēja skolā iegūtās zināšanas kā noderīgas viņu nākotnes darbā – šādu atbildi sniedza vairāk nekā 70% skolēnu.

Vairums pētījuma dalībvalstu, arī Latvijā, meitenēm ir lielāka iekšējā motivācija mācīties. Turpretim zēni biežāk norāda uz izaugsmes domāšanas veidu matemātikā, kas liecina par pastāvīgiem dzimumu stereotipiem matemātikas mācībās. Latvijā starpība veido 10 procentpunktus.

Pētījumā tāpat novērota vecāku ietekme uz skolēnu sekmēm mācībās. Skolēni, kuri biežāk komunicē ar vecākiem ikdienā, ir aktīvāki matemātikas apguvē. Vecāku iesaistei nav obligāti jābūt vērstai uz mācību saturu, lai atbalstītu skolēnu mācībās, atzīmēja pētnieki.

Skolēni no ģimenēm ar augstāku sociālekonomisko statusu arī biežāk norādīja, ka viņi izmanto galvenās mācīšanās stratēģijas. Tāpat viņiem ir lielāka iekšējā motivācija mācīties un pozitīvāka attieksme pret matemātikas mācīšanos.

PISA 2022.gada ciklā piedalījās gandrīz 5400 Latvijas 15 gadus veco skolēnu no 226 skolām.