Pētījums: Valsts konkurētspējas celšanai nepieciešams vienkāršot valsts un ES investīciju programmu nosacījumus

Valsts konkurētspējas celšanai nepieciešams vienkāršot valsts un Eiropas Savienības (ES) investīciju programmu nosacījumus, veicināt sadarbību starp augstskolām un privāto sektoru, samazināt valsts iestādēm iesniedzamo datu un atskaišu apjomu un uzlabot privātā sektora sadarbību ar valsts iestādēm, secināts Valsts konkurētspējas komisijas pētījumā “Latvijas lielie eksportējošie un inovatīvie uzņēmumi par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi”.

Pētījuma rezultātus plānots īstenot četros virzienos, izveidojot konkrētu praktiskus risinājumus. Priekšlikumu īstenošanu Valsts konkurētspējas komisija veiks 2025.gada laikā.

Pirmais virziens būs vienkāršot valsts un Eiropas Savienības (ES) investīciju programmu nosacījumus. Pārmērīgais birokrātiskais slogs attur uzņēmējus pieteikties un izmantot pieejamās attīstības programmas. Valsts prezidents šos jautājums ir aktualizējis arī sarunās ar finanšu un ekonomikas ministriem. Valsts konkurētspējas komisija sniegs praktiskus ieteikumus, lai rastu labāku līdzsvaru starp projektu vērtēšanu pēc būtības un nepieciešamajām kontroles prasībām.

Otrais virziens paredz veicināt sadarbību starp augstskolām un privāto sektoru. Pēc Valsts konkurētspējas komisijas iniciatīvas tiks pārskatīti motivācijas instrumenti augstskolās, lai pētnieki un pasniedzēji kāpinātu sadarbību ar uzņēmumiem. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumus nacionālā privātā finansējuma piesaistes uzlabošanai pētniecībai un attīstībai.

Trešais virziens paredz samazināt valsts iestādēm iesniedzamo datu un atskaišu apjomu. Viena no lielākajām problēmām, ko uzsvēra uzņēmēji gandrīz katrā pētījuma intervijā, ir lielais datu daudzums, ko pieprasa valsts iestādes. Šie pieprasījumi bieži dublējas.

Valsts konkurētspējas komisija izveidos priekšlikumus “iesniedz vienreiz” principa piemērošanas prakses uzlabošanai. Savukārt, lai atbalstītu valsts pārvaldes centienus mazināt birokrātisko slogu, Valsts konkurētspējas komisija atbalstīs triju lielāko iestāžu – Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Bankas – datu pieprasījumu salāgošanu vienotā formā.

Ceturtais virziens paredz uzlabot privātā sektora sadarbību ar valsts iestādēm. Vairāki uzņēmēji intervijās minēja vienkāršas un atklātas komunikācijas trūkumu ar valsts pārvaldi.

Valsts konkurētspējas komisija izskatīs pētījumā paustās idejas, lai sniegtu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta darba efektivitātes uzlabošanai, piemēram, piedāvājot ieviest individualizētu konsultantu lielajiem nodokļu maksātājiem, modernizēt gada pārskata iesniedzamo formu, informācijas salāgošanu starp Valsts ieņēmumu dienesti un Muitas pārvaldi un citus.

Pētījumā uzņēmēji iesaka veidot ciešāku un personalizētu sadarbību ar lielajiem eksportējošajiem un inovatīvajiem uzņēmumiem, piemēram, ieviešot uzņēmuma “klientu konsultantu” valsts pārvaldes pusē, neizdalot, vai runa ir par ārvalstu investoru vai vietējā kapitāla uzņēmumu.

Tostarp uzņēmēji iesaka izvērtēt arī iespējas uzlabot atbalsta risinājumus, kas šobrīd paredzēti tikai investīciju projektiem, attiecinot tos uz eksportējošajiem un inovatīvajiem uzņēmumiem, paredzot šiem uzņēmumiem operatīvāku saskaņošanas un saziņas procesu ar valsts pārvaldes iestādēm, vienotu kontaktpunktu problēmu risināšanai.

Uzturot ciešu un personisku kontaktu ar lielajiem uzņēmumiem, pētījuma dalībnieki iesaka valsts pārvaldes pusē sekot līdzi pārnozaru iespējamai sadarbībai un stimulēt kopēju produktu attīstības procesu, tādējādi veicinot jaunu un inovatīvu produktu radīšanu un pēc tam arī eksportu.

Kā būtiska minēta arī sadarbības ar jaunuzņēmumiem veicināšana. Ņemot vērā, ka iestrādnes šādai iniciatīvai valsts pārvaldes pusē jau ir – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vairākās nozarēs izveidojusi viedās specializācijas (RIS3) vadības grupas – uzņēmēji aicina šo mehānismu izvērtēt un uzlabot tā praktisko īstenošanu.

Uzņēmēji arī iesaka salāgot informācijas pieprasījumus no valsts iestāžu puses, lai novērstu informācijas dubultu pieprasīšanu, nepieciešamību apkopot dažādos skatījumos. Tāpat ieteikts salāgot dažādas datu bāzes, izvērtēt iespējas izmantot mākslīgā intelekta risinājumus, lai uzņēmējiem samazinātu datu sniegšanas slogu.

Izstrādājot jaunu regulējumu, jo īpaši gadījumos, kad uzņēmumiem noteiktas jaunas prasības, uzņēmēju ieskatā valsts pārvaldes iestādēm rūpīgāk jāvērtē, lai noteiktie termiņi būtu reālistiski. Kā piemērs pētījumā minēti nereālistiskie termiņi regulējumā par noteikta izmēra valstu karodziņiem uz cenu zīmēm mazumtirdzniecībā.

Gadījumos, kad runa ir par ES regulējuma pārņemšanu, uzņēmēji iesaka valsts iestādēm īpaši paškritiski izvērtēt uzņēmēju sniegtos signālus, iedziļinoties un pārbaudot, vai ES regulējuma transponēšanas brīdī Latvijas pusē nav ieviestas papildu prasības vai interpretācijas. Ja nepieciešams, uzņēmēji iesaka atzīt un labot kļūdas vai nepilnības regulējumā.

Tāpat pētījuma dalībnieki rosina mazināt birokrātiju būvniecības procesos. Piemēram, pētījumā norādīts, ka patlaban arī vienkāršiem projektiem tiek piemērotas sarežģītas procedūras, Būvniecības informācijas sistēma (BIS) uzņēmēju ieskatā ir pārbirokratizēta, būvniecības procesam neprognozējami gari termiņi, kas tiek pagarināti procesa gaitā, neizprotami ugunsdzēsības sistēmu projektēšanas noteikumi, kādi nav citviet Eiropā, pārmērīgas dokumentācijas prasības arī sīkumiem, neelastīga pieeja arī ārkārtas gadījumos.

Uzņēmēji arī iesaka uzlabot publisko iepirkumu regulējumu, tādējādi atvieglojot arī uzņēmēju sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm. Viens no ieteikumiem šajā jomā, kas izskanējis arī Valsts kontroles veiktajā revīzijā, būtu mazināt līgumcenu robežas, nenosakot augstākas prasības nekā to paredz ES direktīva.

Izstrādājot jaunas uzņēmēju atbalsta programmas, uzņēmēji iesaka izvērtēt, cik pamatoti ir lielos uzņēmumus izslēdzošie kritēriji – kādu mērķi tie praktiski sasniedz un vai pastāv iespējas tos mainīt, nepārkāpjot ES līmeņa prasības, tostarp vērtēt arī piemērošanas praksi citās ES valstīs, jo īpaši tuvējā reģionā.

Pētījuma dalībnieki iesaka pārvērtēt esošo atbalsta programmu kontroles mehānismus un administratīvā sloga samērīgumu, jo īpaši, izstrādājot nākamās programmas. Ieteikums ir koncentrēties uz rezultātu kontroli pēc būtības, mazinot uzsvaru uz procesu un dokumentācijas kontroli.

Inovāciju atbalsta programmās valsts pārvaldes pusē uzņēmēji iesaka operatīvāk veikt uzņēmēju iesniegto grozījumu izvērtēšanu un saskaņošanu, izvērtēt iespējas izmantot arī mākslīgā intelekta risinājumus izvērtēšanas uzlabošanai.

Ņemot vērā uzņēmumu novērojumus, ka zinātniskajām institūcijām un augstskolām šobrīd ir atšķirīgs motivācijas līmenis sadarboties ar uzņēmumiem, ko nereti pastiprina arī kapacitātes trūkums, pētījuma dalībnieki iesaka nozares ministrijai un zinātniskajām institūcijām, augstskolām izveidot vai paplašināt stimulu sistēmu un efektivizēt procedūras, lai pētnieki un pasniedzēji maksimāli sadarbotos ar uzņēmumiem; nodrošināt izcilu pasniedzēju un zinātnieku ar starptautisku darba pieredzi piesaisti augstskolai, lai dotu jaudīgākas un aktuālākas zināšanas studentiem.

Lai nodrošinātu, ka uzņēmēji un zinātnieki biežāk saskata dažādas sinerģijas iespējas, pētījuma dalībnieku ieskatā nepieciešams uzlabot informācijas apriti, sadarbības praksi. Lai risinātu uzņēmēju norādīto problēmu, ka viņi nezina, kas kurā institūcijā notiek, viens no risinājumiem varētu būt izstrādāt vienkāršu kompetenču/ izpētes jomu “katalogu” un norādīt kontaktpersonas.

Tāpat pētījuma dalībnieki uzskata, ka zinātnes institūcijām nepieciešams mērķtiecīgāk un regulāri dalīties arī ar pētījumu plāniem, aprakstiem un rezultātiem, tostarp formātos, kas paredz tiešu saskarsmi.

Uzņēmēji norāda, ka šobrīd trūkst liels skaits dažādu tehnisko speciālistu, piemēram, visa veida informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti, mākslīgā intelekta programmētāji, robotu programmētāji, speciālisti mehatronikā, elektrotehnikā, mehānikā, tehnisko iekārtu operatori. Uzņēmēju ieskatā jāmeklē veidi, kā kāpināt studentu skaitu tehniskajās specialitātēs.

Tāpat pētījuma dalībnieki iesaka izvērtēt iespējas jau esošās vai plānotās eksporta atbalsta programmas piedāvāt arī lielajiem uzņēmumiem, informēt par pieejamajiem atbalsta instrumentiem maksimāli personiski katru lielo, eksportējošo uzņēmumu.

Uzņēmēji iesaka izvērtēt rīkus, lai tos uzņēmumus, kas šobrīd strādā tikai vietējam tirgum, motivētu iet plašāk un uzsākt eksportu.

Pētījums tapa 2024.gadā ar mērķi sistemātiski klasificēt galvenos izaicinājumus inovāciju, produktivitātes, birokrātijas, sadarbības, eksportspējas un cilvēkkapitāla jomās. Pētījumā piedalījās 64 Latvijā lielāko eksportējošo uzņēmumu īpašnieki vai augstākā līmeņa vadība. Pētījums tika izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.