Pētniece pieļauj, ka Latvijā sabiedrība arvien mazāk atbalsta korupciju

Stafecka pieļāva, ka sabiedrība arvien mazāk tolerē korupciju, taču tas būtu padziļināti jāanalizē datos. “Man šķiet, ka viens apsvērums ir tāds, ka korupcija pati par sevi ir kļuvusi dārgāka un cilvēkiem ir dārgāk darboties ar papildu maksājumiem. Piedevām ir daudz psiholoģisku faktoru. Taču es minētu, ka mēs nekļūstam tolerantāki, drīzāk otrādi, un tā dinamika ir virzienā par lielāku tiesiskuma apziņu,” uzsvēra pētniece.

Vienlaikus nodokļu nomaksas jomā rādītāji nav labi, un pret nodokļiem sabiedrība izturas nedaudz citādi. “Man šķiet, ka cilvēkiem ir vieglāk nesamaksāt nodokļus nekā iedot kukuli, turklāt kukuļošanu varētu būt psiholoģiski daudz grūtāk izdarīt,” piebilda pētniece.

Viņa diskusijā arī norādīja, ka korupcijas fenomenu ir ļoti grūti nomērīt, jo nav skaidrs, ko aptaujās iedzīvotāji sapratuši ar šo fenomenu. Jau pirms daudziem gadiem, pētot šo jautājumu, secināts, ka ienākumu nevienlīdzībai ir ļoti liela saikne ar to, kā cilvēki domā par korupciju. Īpaši tiem, kam ir zemāki ienākumi, liekas, ka pie turības nevar tikt bez koruptīvu darbību veikšanas.

Latvijas Universitātes profesors, domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs Daunis Auers diskusijā atzina, ka valstīm piemīt zināmi stereotipi, turklāt tie ir ļoti lipīgi un ļoti lēni mainās. Piemēram, Eiropā ir cilvēki, kuri uzskata, ka ASV ražotais alus nav dzerams, taču faktiski mūsdienās tas neatbilst patiesībai, jo alus tirgus ASV ir daudz dinamiskāks nekā Eiropā, un tas ir daudz plašāks, ar labāku piedāvājumu, salīdzināja pētnieks.

Pēc viņa paustā, līdzīgi ir ar korupciju. Nacionālais tēls par Latviju zināmā mērā gan Latvijā, gan ārpus Latvijas veidojās 90-tajos gados, kad mediji daudz ko rakstīja par Baltijas valstīm, jo šeit bija pārmaiņu gadi. Tad arī formulējās stereotipi, kas balstījās arī patiesībā par augstu korupcijas līmeni. Šie stereotipi turpinot dzīvot arī mūsdienās.

“Kad es klausos no Latvijas ārvalstu sabiedrotajiem par to, ka mums jāpiestrādā pie demokrātijas un pretkorupcijas jautājumiem, tad tālāk nemanot daudz kas šeit ir labā ziņā mainījies, un īsti netiek novērtētas nozīmīgās pārmaiņas,” piebilda eksperts.

Vaicāts, ko darīt, lai šāds stereotips mazinātos un sabiedrības uztvere būtu atbilstošāka reālajai situācijai, eksperts atbildēja, ka viņam personīgi nepatīk informācijas kampaņas, jo tās liecinot par apmulsumu un nepieciešamību vairāk strādāt pie sabiedriskajām attiecībām. Realitātē, lai uzlabotu šos rādītājus, ir jāstrādā pie tautsaimniecības attīstības, birokrātijas jautājuma un valsts pārvaldes efektivitātes.

Diskusijas turpinājumā Stafecka atzina, ka Latvijā pietrūkst “pilnā stāsta” par korupcijas apkarotāju sāktajām izmeklēšanām. “Ir lietas aizsāktas, bet nezinām, kas ar tām noticis, un sabiedrības uztverē ir uzskats, ka ka nekas nav noticis. Vienlaikus, iespējams, lietās jau ir pabeigtas izmeklēšanas un tās ir tiesā vai pat kādā no instancēm izskatītas.

Viņa arī minēja, ka pēdējos gados ir salīdzinoši pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem nav viedokļa par KNAB, un tas nozīmē, ka, iespējams, KNAB jākļūst par “pilnā stāsta” veidotāju un birojam vairāk jādomā, kā izskaidrot sabiedrībai, kas tad īsti ir paveikts un cik ātri lietas virzītas.

“Mums ar kampaņām nav gājis īpaši labi, arī KNAB nav bijusi laba pieredze attiecībā uz pretkorupcijas kampaņām. Ja man būtu jāizvēlas, kur ieguldīt līdzekļus, tad drīzāk domātu par iestāžu komunikācijas spēju uzlabošanu un daudz spēcīgāku stratēģisko analīzi, un labāku darbu, skaidrojot sabiedrībai datus,” uzsvēra Stafecka.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis diskusijā pauda uzskatu, ka kampaņām jābūt mērķētām uz divām grupām. Pirmā grupa ir mazturīgie iedzīvotāj, lai viņi saprastu, ka korupcija nav veids, kā Latvijā “tikt uz augšu”. Otra grupa ir jaunieši, jo tie nezina, kas ir nodokļi un to jēga.