Plāno stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū
Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām.
Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz pašlaik darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.
Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.
Likumprojekta autori – Nacionālās apvienības politiķi – paredzējuši, ka krievu valodu varēs prasīt tikai universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, arhīvistiem un tiem radniecīgu profesiju vecākajiem speciālistiem, kā arī rakstniekiem, žurnālistiem un lingvistiem.
Tāpat NA rosina liegt darba intervijā jautāt par svešvalodu zināšanām, ja tās nav norādītas darba sludinājumā, lai izslēgtu iespēju tādējādi lingvistiski diskriminēt darba ņēmēju.
Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krieviju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, iepriekš atzīmējuši likumprojekta autori.
Reizē debatēs izskanēja iespēja tālākā likumprojekta skatīšanā juridiski atbilstošāk noteikt, ka nevarētu prasīt ne tikai krievu valodas, bet arī kādu citu trešo valstu -, ar kurām Latvija nav kopā kā dalībvalstis kādās no dažām starptautiskajām organizācijām – valodu zināšanas.
