Bukmeikeri prognozē, ka šogad Latvijai būs cits prezidents

Šovasar apritēs četri gadi kopš Latvijas prezidenta amatā atrodas Egils Levits. Šo gadu laikā Latvijā un pasaule ir piedzīvojusi Covid-19 pandēmiju un tai sekojošo krīzi, Krievijas karu Ukrainā, kas noteikti radījis izaicinājumus arī Latvijas valsts prezidentam. Jau pavisam drīz E. Levitam būs jāpieņem lēmums, vai kandidēt uz otro termiņu.

Pirms četriem gadiem toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis publiski pavēstīja, ka nepretendēs vēl uz vienu termiņu, un uz to brīdi vienīgais publiski zināmais kandidāts bija politiķis Egils Levits. Vēlāk Levitam konkurenci sastādīja vēl divi kandidāti – tiesībsargs Juris Jansons un politiķis Didzis Šmits, taču Levits visai pārliecinoši triumfēja, saņemot 61 balsi, kamēr par Šmitu nobalsoja 24 deputāti, bet par Jansonu – vien astoņi.

Pamatojoties uz SPKC datiem, Levita reitings bija augstākajā punktā šo četru gadu laikā, stājoties prezidenta amatā, taču ar laiku tas strauji kritās. Šobrīd prezidenta reitings ir vēsturiski zems – viņa vadību pozitīvi vērtē vien 20% sabiedrības. Tas lielā mērā saistīts ar pandēmiju, ierobežojumiem un prezidenta reto parādīšanos publiskajā telpā. Iespējams, negatīvais vērtējums ir saistīts arī ar Levita divdomīgajiem izteicieniem, kas folklorizējušies sabiedrībā un līdz pat šim brīdim ir redzami sociālajos tīklos. Populārākie no tiem – “ļoti labi jūtos – es neko nejūtu” un “tie cilvēki, kuri ir nomiruši no Covid, tiem, protams, šie Ziemassvētki nebūs”.

“Iespēju, ka Levits atkārtoti tiks ievēlēts prezidenta amatā, bukmeikeri novērtējuši vien ar 40% iespējamību, savukārt cita kandidāta triumfs tiek vērtēs ar 60%. Izteiktās prognozes atbilst arī tam, ko medijos sacījis politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka Levits varētu tikt pie “Nacionālās apvienības” un “Jaunās vienotības” balsīm, kā arī, iespējams, “Progresīvo”, tomēr ar to pārvēlēšanai nepietiek, jo šādā gadījumā Levits sakrātu 49 balsis, bet nepieciešamas – 51,” skaidro “Betsafe” pārstāvis.

Arī pats Levits izteicies ar neziņu par kandidēšanu otrajam termiņam. Krišjānis Kariņš gan sacīja, ka atbalstītu Levita kandidatūru uz vēl četriem gadiem, uzsverot, ka abiem bijusi laba sadarbība, tomēr Ministru prezidents šo jautājumu neesot pārrunājis ar partijas biedriem. Savukārt “Zaļo un zemnieku savienība” pavisam nesen paziņoja, ka prezidenta amatam plāno virzīt savu kandidātu, tādējādi neatbalstot Levitu.

Pēc pēdējā laika Levita aktivitātēm gan varot secināt, ka pašreizējais prezidents tomēr grib vēl četrus gadus būt valsts galva, sacīja Rajevskis. Gadumijas uzrunā Levits daudz runājis par nacionālajiem jautājumiem, kas aktuāli ne tikai Ukrainas kara dēļ, bet arī tāpēc, ka “Nacionālā apvienība” pirms četriem gadiem virzīja Levitu prezidenta amatam un šie jautājumi īpaši svarīgi šīs partijas atbalstītājiem. Levits tāpat devās uz Jēkabpili, kur tika piedzīvoti vēl nebijuši plūdi, un arī kopumā pēdējā laikā aizvien vairāk ticis manīts sabiedrībā.