Kariņš: Eiropa ir apņēmības pilna nepieļaut pastarpinātu Putina režīma kara tālāku finansēšanu un virzīties uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas

 Eiropa ir apņēmības pilna nepieļaut pastarpinātu Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma kara tālāku finansēšanu un virzīties uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas, norāda Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV), kurš šonedēļ piedalījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē Parīzē.

Ministru prezidents ceturtdien un piektdien piedalījās Eiropadomē, ES dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē Parīzē, lai lemtu par turpmāko atbalstu Ukrainai un tālākām sankcijām pret Putina režīmu kara Ukrainā dēļ. ES līderi bija vienisprātis, ka Ukrainai ceļš uz ES ir atvērts, aģentūru LETA informēja Latvijas premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Saistībā ar Putina režīma karu Ukrainā, kas būtiski maina drošības situāciju Eiropā, ES līderi diskutēja par to, kā Eiropai padarīt savu ekonomiku noturīgāku. Šajā diskusijā īpaša loma tika pievērsta ES enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanai un nepieciešamībai palielināt izdevumus aizsardzībai Eiropā.

“Eiropa ir apņēmības pilna nepieļaut pastarpinātu Putina režīma kara tālāku finansēšanu un virzīties uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas,” uzsvēra Kariņš.

ES līderi lēma par vairākiem virzieniem enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas – fosilo energoresursu piegāžu diversifikācija, investīcijas atjaunojamajos energoresursos, tālāku energoresursu starpsavienojumu izbūve, energoresursu rezervju veidošana, kā arī ieguldījumi energoefektivitātē.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropadomē līderi apņēmās būtiski palielināt katrs savas valsts aizsardzības tēriņus, īpašu uzmanību veltot militāro spēju attīstībai.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija ir lēmusi par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta tuvāko trīs gadu laikā.

Tāpat Kariņš pauda atzinību par vairāku dalībvalstu, piemēram, Vācijas un Dānijas, lēmumiem par aizsardzības tēriņu būtisku pieaugumu, kas stiprina visas ES aizsardzības spējas.

ES līderi diskutēja arī par Ukrainas pieteikumu dalībai ES. ES līderu lēmums skaidri apliecina, ka Ukrainai ceļš uz ES ir atvērts.

“Mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai palīdzētu Ukrainai šajā ceļā, tajā skaitā atbalstot Ukrainu ar Latvijas pieredzi un ekspertīzi,” norādīja Ministru prezidents.

Eiropadomē diskutēja arī par tālākām sankcijām pret Putina režīmu. Eiropas Komisija turpina darbu pie tālāko sankciju detalizētas izstrādes. Patlaban tiek izskatītas iespējas paplašināt sankcijas vairākos virzienos, kas skartu enerģētikas, tirdzniecības, finanšu un citas nozares.

Jau ziņots, ka ES gatavo ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, piektdien neformālā ES līderu samitā Versaļā paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Plašāku informāciju par jaunajām sankcijām viņa nesniedza, bet avoti ziņu aģentūrai DPA atklāja, ka ES valstis un sabiedrotie, tostarp ASV, gatavojas atcelt Krievijas kā “vislielākās labvēlības valsts” tirdzniecības statusu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Šīs statusa atņemšana Krievijai var novest pie tarifu piemērošanas Krievijas precēm.