Maija sākumā ST būs spriedums Lemberga lietā par normām, kuras regulē apcietinātajiem cietumā izmantojamos priekšmetus

 Satversmes tiesa (ST) 5.maijā pasludinās spriedumu lietā par normām, kas noteic priekšmetus, kurus cietumā ir tiesības izmantot apcietinātajam, aģentūru LETA noskaidroja tiesā.

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta 5.aprīlī.

Lieta ierosināta pēc bijušā Ventspils pilsētas mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) pieteikuma.

Lembergs pieteikumā norādīja, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, viņš ir notiesāts citstarp ar brīvības atņemšanas sodu un viņam noteikts drošības līdzeklis – apcietinājums.

Apcietinājumā viņš lūdzis izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju izmantot datoru ar interneta pieslēgumu, bet viņa lūgums noraidīts, jo likuma normas neparedz apcietinātā tiesības izmantot šādu priekšmetu. Tādējādi, pēc Lemberga domām, viņam esot liegtas tiesības attālināti pildīt pašvaldības domes deputāta pienākumus.

Lembergs lūdz ST pārbaudīt Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.panta pirmās daļas 10.punkta un Ministru kabineta (MK) 2007.gada 27.novembra noteikumu “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 4.pielikuma 10.punkta atbilstību Satversmes 101.panta pirmajam teikumam un 106.panta pirmajam teikumam.

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.panta pirmās daļas 10.punkts nosaka, ka apcietinātajam ir tiesības izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku – televizoru un tam pievienojamās videospēles, kā arī ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju. Kopējais individuālajā lietošanā izmantojamās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus.

To pašu sadzīves tehnikas klāstu nosaka arī MK noteikumi.

Satversmes 101.panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un Satversmes 106.panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Lembergs norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma pieņemšanas process neatbilst labas likumdošanas principam. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 101.panta pirmajā teikumā un 106.panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļautu katrā gadījumā individuāli izvērtēt, vai apcietinātajam var dot atļauju izmantot datoru ar interneta pieslēgumu, un noteikt kritērijus šādas atļaujas došanai. Labums, ko no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma gūst sabiedrība, esot mazāks par pieteikuma iesniedzējam nodarīto kaitējumu.