Meža inventarizācijas veicēju apvienība neatbalsta ZM izstrādātos grozījumus meža inventarizācijas noteikumos

Apvienība uzskata, ka šādā redakcijā grozījumus nedrīkst pieņemt, jo ar tiem būtiski ierobežos meža inventarizāciju, ko veic sertificēti meža inventarizācijas veicēji. Grozījumi paredz, ka par meža inventarizāciju tiks uzskatīta informācija, ko pārskatos par veiktu saimniecisko darbību Valsts meža dienestam (VMD) iesniedz meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Meža inventarizācijas veicēju apvienības pārstāvji uzsver, ka šādā veidā tiek degradēta meža inventarizācijas būtība un tas ir pretrunā ar Meža likumu, piebilstot, ka Meža likumā Ministru kabinetam nav deleģēts mainīt meža inventarizācijas veikšanas principus, tostarp meža inventarizācijai pielīdzināt pārskatos par veikto saimniecisko darbību sniegto informāciju un tikai ar tālizpētes tehnoloģijām iegūtos datus.

Apvienības pārstāvji norāda, ka grozījumos tiek plānots būtiski samazināt prasības meža inventarizācijas datu precizitātei, un atsevišķos gadījumos atcelt. Šādā gadījumā zūd jēga meža inventarizācijai, jo jebkurus iesniegtos datus plānots pievienot Meža valsts reģistram, kur tos uzturēs un aktualizēs, bet tie patiesībā neatspoguļos faktisko stāvokli dabā.

Meža inventarizācijas veicēju apvienības pārstāvji arī uzsver, ka tādējādi tiek apdraudētas sabiedrības pamattiesības, ko garantē Satversme. Tāpat grozījumi veikti šaurā lokā bez vispusīgām diskusijām, kā arī neuzklausot meža invenatrizācijas veicēju viedokli.

ZM sagatavotajā noteikumu projektā norādīts, ka tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, lai normatīvos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas. “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” paredz veikt meža inventarizāciju atsevišķiem nogabaliem, kā arī nosaka veidus, kā VMD reģistrē, uztur un katru gadu aktualizē Meža valsts reģistra datus.

Noteikumu projektā minēts, ka VMD informāciju par mežu iegūst vairākos veidos un katru gadu tos aktualizē, izmainot meža inventarizācijā iegūtos pamatdatus. Tāpat, ja meža īpašnieks neveic saimniecisko darbību vai mežaudzes atrodas teritorijā, kur aizliegta saimnieciskā darbība, ir nepamatoti uzlikt pienākumu zemes īpašniekam segt meža inventarizācijas izmaksas šajos zemes vienības nogabalos.

Ministrijā atzīmē, ka meža inventarizācijas dati jau tiek aktualizēti, piemēram, iesniedzot pārskatu par pabeigtu koku ciršanu un pārskatu par meža atjaunošanu. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka atkārtotai meža inventarizācijai ir pielīdzināmi arī ar pārskatiem par veikto saimniecisko darbību iesniegtie dati un teritorijās, kur aizliegta saimnieciskā darbība – dati, kas iegūti ar tālizpētes metodēm.

Nepieciešams arī noteikt, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus, kas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet ar valsts pārvaldei lētākām metodēm.

Grozījumos minēts, ka, lai sekmētu tālizpētes datu izmantošanu mežaudzēs, kur aizliegta saimnieciskā darbība, nepieciešams samazināt prasības pieļaujamai novirzei iegūstamajiem nogabala raksturojošajiem rādītājiem, tostarp augstumam, šķērslaukumam un caurmēram, jo nav nepieciešamība pēc pārāk precīziem datiem.

Savukārt teritorijās, kur saimnieciskā darbība atļauta, nepieciešams noteikt pieļaujamo cirtes caurmēra novirzi par aptuveni 20% un ne mazāk par aptuveni trīs centrimetriem, jo iepriekš noteikts, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmanto Meža valsts reģistra datus.

Noteikumu projektā akcentēts, ka caurmēra noteikšanu jāveic akreditētai atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētai personai, kuras profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Savukārt meža inventarizācijas datus un sertificēto personu uzraudzību un kontroli jāveic akreditētajām institūcijām.

Jau ziņots, ka vairākas vides organizācijas atklātā vēstulē vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ar aicinājumu apturēt ZM virzītos grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā.

Vēstules autori skaidro, ka oktobrī ZM sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”.

“Šie grozījumi noteikumos formāli tika virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, taču faktiski tie sasniedz pavisam citus “mērķus”,” uzskata vides aizstāvji.

Viņi norāda, ka grozījumi ne tikai faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā (ST), bet paredz arī citus pasākumus, kas pastiprinātu mežizstrādes intensitāti, negatīvi ietekmējot meža vidi. Tajā pašā laikā saskaņā ar grozījumu anotācijā sniegto informāciju, ZM ne tikai nav vērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi, bet pat neuzskata, ka šāda ietekme varētu būt, apgalvo biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) un Pasaules Dabas Fonds.

Meža inventarizācijas veicēju apvienība dibināta 2013.gadā, ar mērķi apvienot visus Latvijas profesionālos meža inventarizācijas veicējus un meža vērtētājus, pārstāvēt meža inventarizācijas veicēju intereses valsts iestādēs, paust kopēju meža inventarizācijas veicēju viedokli noteikumu un likumu pieņemšanas procesos, kā arī organizēt seminārus, mācības un kvalifikācijas celšanas kursus apvienības biedriem.