Sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi Izglītības likumā par pāreju uz mācībām valsts valodā

Sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi Izglītības likumā par pāreju uz mācībām valsts valodā, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Grozījumi paredz trīs gadu laikā no 2023./2024.mācību gada pāriet uz mācībām valsts valodā visās izglītības pakāpēs.

Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī tajā pašā laikā nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Satversmei un starptautiskajām saistībām.

“Ja izglītības ieguves posmā no pirmsskolas līdz vidusskolas absolvēšanai bērni un jaunieši mācās vienā valodā, tas sniedz būtisku pamatu saliedētībai, kopīgām interesēm un vienotas informatīvās telpas lietošanai. Tieši izglītība vienā valodā, nešķirojot bērnus, ir labākais instruments, kā ilgtermiņā un neatgriezeniski saliedēt Latvijas iedzīvotājus,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka no 2023.gada 1.septembra izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7.klasē. No 2024.gada 1.septembra mācības tikai valsts valodā sāk 2., 5. un 8.klašu skolēni, bet no 2025.gada 1.septembra pievienojas arī 3., 6. un 9.klases.

Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1.-6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9.klasei – vismaz 80%.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

Iepriekš ziņots, ka vakar norisinājās ministres tikšanās ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi, kurā tika diskutēts par ministrijas plānoto likumprojektu, kas noteiktu mazākumtautībām trīs gadu laikā pāriet uz mācībām latviešu valodā.

Muižniece atzina, ka vislielākā diskusija bija par IZM aicinājumu organizēt mazākumtautības valodas kultūrvēsturi kā neformālās izglītības jeb interešu izglītības nodarbību. Vairāki padomes pārstāvji vēlējās, lai nodarbības tiek iekļautas mācību saturā.

Tomēr neatkarīgi no dažādām diskusijām, kas norisinājās sēdē, Muižniece skaidroja, ka lielākā daļa no padomes pārstāvjiem atbalstīja IZM ideju mazākumtautību skolām pāriet uz mācībām latviešu valodā.