Saeima otrajā lasījumā skatīs Civilās savienības likumprojektu

 Saeima šodien otrajā lasījumā skatīs Civilās savienības likumprojektu, kura mērķis būs nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību, liecina Saeimas darba kārtība.

Lai gan koalīcijā par šo jautājumu vienprātības nav, “Attīstībai/Par!” frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce pirmdien, 9.maijā, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pauda cerību, ka vairums deputātu Saeimā likumprojektu atbalstīs.

“Šī ir būtiska likumdošanas iniciatīva, kas dod iespējas visiem Latvijas cilvēkiem, visām Latvijas ģimenēm iegūt likuma aizsardzību,” pauda Pūce.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Saeima pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas jautājuma izskatīšanu atlika. Šāds lēmums tika pieņemts, jo saskaņā ar koalīcijas līgumu jebkura no valdību veidojošajām partijām var prasīt kāda jautājuma skatīšanas atlikšanu uz nedēļu. Pārējie koalīcijas partneri jau iepriekš publiski bija norādījuši uz šādu kārtību, skaidrojot, kāpēc todien likumprojektu nevarēs skatīt.

Lai grozījumi varētu stāties spēkā, Saeimai tie vēl ir jāpieņem gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisijas balsojošo deputātu vairākums iepriekš izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Civilās savienības likumprojektu.

Likumprojektu Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi, reaģējot uz Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā, ar kuru tiesa atzina, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību, tostarp arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā noslēdz un izbeidz civilo savienību un tās pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.

To būs aizliegts noslēgt personām, kuras būs laulātas, noslēgušas spēkā esošu civilo savienību ar citu personu vai kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām vai adoptētājiem ar adoptētajiem.

Civilā savienība būs šķērslis stāties laulībā ar personu, ar kuru nav noslēgta savstarpēja civilā savienība. Tā izbeigsies ar vienas civilās savienības puses nāvi, ja tiesa vienu civilās savienības pusi izsludinās par mirušu, ar civilās savienības pušu savstarpējas laulības noslēgšanu, ar civilās savienības izbeigšanu pie notāra vai ar tiesas spriedumu par civilās savienības izbeigšanu.

Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Tāpat iecerēta atbildība par saistībām, ko civilās savienības puses kopīgi noslēgušas kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.

Likumprojektā paredzēta kārtība, kā civilās savienība tiek izbeigta pie notāra vai tiesā.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP), likumprojektā nav iekļauti visas ar kopdzīves reģistrāciju saistītas lietas, piemēram, nodokļu un mantojuma jautājumi, par ko varētu iesniegt priekšlikumus, ja likumprojekts nonāks skatīšanā uz otro lasījumu.

Politiķis vērtēja, ka likumprojekts ir diezgan būtisks solis uz priekšu, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas nolēmumus un paustos secinājumus par kopdzīves atzīšanu no valsts puses. Šāds regulējums ļautu cilvēkiem, kuri nav “ar laulības saitēm sieti”, izmantot civilās savienības, tajā skaitā, viendzimuma pāriem, kuriem nav atļauts noslēgt laulību, atzīmēja Dūrītis.

Ja Saeima grozījumus atbalstītu konceptuāli, tad TM aktualizētu grozījumu izstrādi virknē saistīto likumu un Ministru kabineta noteikumu, kuri arī būtu jāgroza, skaidroja deputāts. Politiķis arī skaidroja, ka tas ir civilo savienību reģistrācijas pamata likums, bet darba grupā tiks turpināts strādāt pie risinājumiem plašākā kontekstā. Kā piemēru Dūrītis minēja darba grupas izstrādātos grozījumus Pacientu tiesību likumā.