Vācijas kreisie ekstrēmisti izraugās jaunus līderus

Līdzšinējie partijas vadītāji Janīne Vislere un Martins Širdevans pēc partijas neveiksmēm paziņoja par savu atkāpšanos.

Par jaunajiem partijas līderiem Hallē notiekošajā kreiso kongresā ievēlēta žurnāliste Inese Švertnere un bijušais Bundestāga deputāts Jāns van Ākens.

“Die Linke” nonākusi dziļā krīzē kopš pērn partiju pameta viena no tās pazīstamākajām figūrām Zāra Vāgenknehte, kas nodibinājusi pati savu partiju Zāras Vāgenknehtes savienību (BSW).

Van Ākens paziņoja, ka vēlas dot balsi vairākumam un vērsties pret “nepiedienīgi bagātajiem”. Viņš norādīja, ka “Die Linke” esot sabiedrībai jāpiedāvā cerība.

“Es vairs nevēlos ļaudīm klāstīt, cik sūdīgi tiem klājas,” uzsvēra jaunai partijas līdzpriekšsēdētājs.

Savukārt viņa partnere partijas vadībā Švertnere norādīja, ka kreisajiem nepieciešama skaidrība, fokusēšanās un uzticamība. Viņa arī piebilda, ka vēlas atjaunot “Die Linke” kā bijušās komunistiskās Austrumvācijas balsi.

“Mēs esam kontrasts bailēm, mēs esam cerība,” uzsvēra jaunievēlētā līdere.

Švertnere, kas pati dzimusi 1989.gadā kādreizējā Austrumvācijā dažus mēnešus pirms komunistiskā režīma sabrukuma, vēl bērnībā pārcēlusies uz Hamburgu. Viņa steādājusi kā žurnāliste kreisi orientētos izdevumos un tikai pērn oficiāli kļuvusi par par kreiso ekstrēmistu partijas biedri.

Savukārt 63 gadus vecais biologs van Ākens jau kopš 2009. gada līdz 2017.gadam bijis Bundestāga deputāts, taču atteicies no arkārtotas kandidēšanas, demonstrējot savu pārliecību, ka nepieciešams ierobežot parlamentāriešu pilnvaru termiņus.

Viņš paziņoja, ka arī tagad negrasās atgriezties Bundestāgā.

Viņš norādīja, ka apguvis organizācijas taktiku, darbodamies vides aizstāvju organizācijā “Greenpeace”.

Sestdien, iepazīstinot ar savu biogrāfiju, van Ākens arī atzina, ka bērnībā bijis katoļu altāra zēns. “To, ko katoļi sauc par labdarību, kreisie sauc par solidaritāti,” uzsvēra jaunais kreiso ekstrēmistu līderis.

Vāgenknehta “Die Linke” pameta pēc ilgstošām domstarpībām ar saviem partijas biedriem, kas nepiekrita viņas nostājai pret imigrāciju un viņas atbalstītajiem tradicionālistu uzskatiem tādos jautājumos kā dzimtes politika.

Līdz ar viņu “Die Linke” rindas atstāja liela daļa partijas Bundestāga frakcijas, kas zaudēja savu oficiālo statusu nepietiekamā locekļu skaita dēļ.

BSW jau guvusi labus panākumus septembrī notikušajās federālo zemju landtāgu vēlēšanās, kurās jaunā kreiso ekstrēmistu partija ierindojās trešajā vietā gan Saksijā, gan Tīringenē, gan Brandenburgā.

Nacionālā līmenī “Die Linke” šobrīd atbalsta tikai 3-4% vēlētāju, un partija izvirzījusi par mērķi nākamgad gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās izcīnīt vismaz tik daudz balsu, lai saglabātu savu pārstāvniecību parlamenta apakšpalātā.