Valdība ārkārtas sēdē apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu “Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā”, valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Līdz ar piektdien pieņemto plānu spēku zaudēs 28.februārī pieņemtais pasākumu plāns personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā.

Plāns paredz daudzus nepieciešamos atbalsta pasākumus ukraiņu bēgļiem. Viens no pasākumiem paredz izmitināšanas vietas nodrošināšanu personām, kurām tas ir nepieciešams, līdz 90 dienām. Tāpat pastāv iespēja novirzīt personas brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās, tostarp, izmaksājot atlīdzību mājsaimniecībām 100 eiro par pirmo personu un 50 eiro par katru nākamo personu, kopā ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par mājokli.

Cits pasākums paredz slēgt īres līgumus ar privātpersonām par dzīvojamo telpu nodošanu lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem. Šādos līgumos iekļautu īres maksu, kas nepārsniedz 400 eiro mēnesī par mājokli un neparedzētu atlīdzināt komunālos maksājumus.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša (K) paustā, trīspusējo īres līgumu paredzēts slēgt starp izīrētāju, pašvaldību un Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Attiecībā uz izmitināšanu plāns paredz arī novirzīt personas izmitināšanu pašvaldības rīcībā esošās izmitināšanas vietās vai tūristu mītnēs un segt izmitināšanas izmaksas, kas nepārsniegtu 15 eiro personai par diennakti.

Plāns arī paredz ēdināšanas vai pārtikas produktu nodrošināšanu līdz 30 dienām. Ēdināšanas vai produktu izmaksas nepārsniegtu desmit eiro personai dienā, izņemot izmaksas personām, kas izmitinātas brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās.

Tāpat plāns paredz valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu bēgļiem un cita veida atbalstu personām ar invaliditāti.

Bēgļiem arī tiks nodrošināts garantētais minimālais ienākums (GMI) – pabalsts 109 eiro apmērā pirmajai personai un 76 eiro apmērā katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Tāpat paredzēts vienreizējs 272 eiro pabalsts krīzes situācijā pilngadīgai personai un 190 eiro pabalsts par katru bērnu.

Plāns paredz vienreizējā nodarbinātības uzsākšanas pabalsta izmaksa vienas minimālās mēneša algas apmērā, latviešu valodas apguves pasākumus bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, kā arī latviešu valodas mācību nodrošināšanu ikvienam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem. Bezmaksas latviešu valodas mācības paredzētas vismaz 120 stundu apjomā.

Ukrainas civiliedzīvotājiem arī būs iespēja bez maksas apmeklēt valsts muzejus un piedalīties integrācijas kursā, kurā stāstīs par Latvijas vēsturi, kultūrtelpu, valsts un pašvaldību pakalpojumiem un bērnu tiesībām. Plānoti arī citi pasākumi, lai sekmētu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, piemēram, nometnes, kultūras un sporta pasākumi.

Valdības sēdē starp ministriem izvērsās diskusija par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apmaksu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) pauda, ka šo cilvēku profesijas atzīšana ir vienīgais līdzeklis, kā ļaut viņiem kā personām no trešās valsts iegūt tiesības Latvijā strādāt savā specialitātē. Ministre aicināja apmaksāt Ukrainas civiliedzīvotājiem šo pakalpojumu.

Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda bažas par finansējuma izlietošanas lietderību šajā gadījumā. Viņš atzīmēja, ka lietderīgāk varētu būt pašlaik ļaut Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā šo pakalpojumu saņemt bez maksas un tikai pēc tam vērtēt, vai personām, kuras no valsts puses pilda atzīšanas procesu, jāpiešķir papildu finansējums.

Reirs sēdes laikā vairākas reizes uzsvēra, ka nav pareizi ierēdņiem apmaksāt “katru soli”, kas tiek darīts Latvijā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju labā, ņemot vērā, ka liela sabiedrības daļa šajā jautājumā iesaistās brīvprātīgi un neprasa neko pretī. Tāpat finanšu ministrs arī atzīmēja, ka katrs eiro, kas pašlaik tiek iztērēts, uzliek parādu “mūsu bērniem un mazbērniem”.

“Par katru kustību ir jāmaksā. Kā tad mēs atbalstām? Mēs atbalstām ar to, ka mēs nododam parādus mūsu bērniem? Ļoti izdevīgs atbalsta veids. Šī ir mūsu situācija, un mums ir jādomā, kā to risināt, nevis uzkraut mūsu bērniem,” sacīja Reirs.

Vienlaikus valdības ārkārtas sēdē Ministru kabinets arī vienojās, ka dzīvokļa īrei noteiktos 400 eiro Ukrainas civiliedzīvotāji varēs tērēt arī komunālajiem maksājumiem, ne tikai īrei. Valdības locekļi sēdē arī diskutēja par latviešu valodas jautājumiem Ukrainas bēgļu integrācijai sabiedrībā, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu gan iekšzemē, gan arī palīdzot tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri to vēlas, atgriezties mājās.

Jau ziņots, ka Latvijā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim reģistrēti ap 25 600 Ukrainas civiliedzīvotāji, savukārt nepilniem 20 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.

Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama ap 10 000 personu.

Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Premjers Krišjānis Kariņš (V) pagājušajā nedēļā atzina, ka bēgļu skaita pieauguma temps ir ļoti palēninājies, un nav paredzams, ka tuvākajā nedēļā vai divās būs atkal straujš pieaugums.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.