Atpakaļ

Profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru darba slodžu balansēšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķir 1 427 332 eiro

Valdība otrdien nolēma profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru darba slodžu balansēšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 1 427 332 eiro, ņemot vērā pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi 9,54 eiro par stundu.

Šodien valdība izskatīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu, kas paredz balansēt darba slodzes profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem un sporta treneriem.

Viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm ir sabalansētas darba slodzes nodrošināšana pedagogiem, tādējādi uzlabojot pedagogu darba apstākļus, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, ņemot vērā, ka tieši pedagoga sniegumam ir vislielākā ietekme uz skolēnu mācību sasniegumiem.

IZM skaidro, ka profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogam un sporta trenerim līdztekus mācību stundu vadīšanai ikdienā ir arī vairāki citi darba pienākumi, kuru apjoms pārsniedz patlaban slodzē paredzētās četras stundas, tādēļ nepieciešams turpināt pakāpenisku palielinājumu stundu skaitam citu pienākumu veikšanai.

IZM panākusi vienošanos ar sociālajiem partneriem turpināt profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogu un sporta treneru darba slodzes balansēšanu, nosakot slodzē 30 darba stundas nedēļā – 25 stundas mācību stundu/nodarbību vadīšanai un attiecīgi piecas stundas paredzot citiem pedagoga pienākumiem, kā arī nosakot, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes sadalījumu, ievērojot, ka darba slodzi mācību stundu/nodarbību vadīšanai var palielināt ne vairāk kā par divām stundām nedēļā.

Valdības sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka likumdošanā vajadzētu paredzēt ne tikai iespēju palielināt darba slodzi mācību stundu un nodarbību vadīšanai, bet arī samazināt, jo ir dažādas izglītības jomas un tām ir arī dažādas vajadzības.

IZM skaidroja, ka piedāvātā redakcija paredz, ka iestādes vadītājs ar pedagogu var individuāli vienoties par darba slodzes sastāvu, un tas paredz gan darba slodzes palielināšanu, gan samazināšanu mācību stundu vadīšanai. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka IZM ir ņēmusi vērā LIZDA priekšlikumu un tas ir iestrādāts Ministru kabineta noteikumos.

Tiek precizēts pirmsskolas izglītības pedagoga slodzes dalījums – 34 darba stundas ar bērniem un sešas stundas citiem pedagoga pienākumiem.

LIZDA nepiekrīt pirmsskolas pedagogu slodzes sastāvam, kas 40 stundu darba nedēļā paredz 34 stundas darbam ar bērniem rotaļnodarbību vadīšanā un sešas stundas citiem pedagoga pienākumiem. LIZDA ieskatā, šāds pirmsskolas izglītības pedagogu slodzes sastāvs ir optimāls pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai.

Savukārt jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu 2025., 2026., 2027.gadam un turpmākajiem gadiem tiks skatīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.

IZM aprēķini liecina, ka indikatīvā finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu 2025.gadam un turpmāk ik gadu ir 4 281 993 eiro, kas aprēķināta, ņemot vērā pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi 9,54 eiro par stundu.

Ņemot vērā, ka pedagogu zemākā vienas stundas likme no 2025.gada būs 10,35 eiro, indikatīvā finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu 2025.gadam un turpmāk ik gadu būs 4 644 745 eiro.

Valdība nolēma, ka šim mērķim noteiktais finansējums IZM 1 144 877 eiro, Kultūras ministrijai 1 203 918 eiro un mērķdotācijās pašvaldībām 1 933 198 eiro turpmāk ik gadu tiks nodrošināts no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma plānotajiem līdzekļiem.

IZM skaidro, ka tā paredz pedagogu slodžu līdzsvarošanas regulējuma izmaiņas visām pedagogu grupām. Pirmās regulējuma izmaiņas skar tieši profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogus un sporta trenerus, kas stāsies spēkā jau no šā mācību gada sākuma.

IZM plāno, ka pedagogu slodžu līdzsvarošanas regulējuma izmaiņas vispārējā izglītībā ieviesīs un būs spēkā no 2025.gada 1.septembra, kopā ar jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu.

IZM atgādina, ka tā ir izstrādājusi slodzes līdzsvarošanas izmaiņu priekšlikumus, lai veidotu visām pedagogu grupām vienādus darba slodzes noteikšanas pamatprincipus, salāgotu ar kopējo darba tiesisko regulējumu, noteiktu skaidrus nosacījumus pedagogu maksimālajam mācīšanas laikam kopējā pedagoga slodzē. Tāpat pedagogu slodžu līdzsvarošanas regulējums izstrādāts, lai stiprinātu skolu autonomiju un samazinātu dažādu administratīvo procesu slogu.

Lai nodrošinātu visiem pedagogiem sabalansētu darba slodzi, IZM piedāvā noteikt vienotus slodzes veidošanas pamatprincipus. Piedāvājums paredz noteikt, ka pedagogu slodzes veidošanā ir būtiski stiprināt skolu autonomiju. Vienlaikus piedāvājums paredz noteikt maksimāli pieļaujamo mācību stundu skaitu, kā arī minimālo darba slodzes daļu, kas paredzēta mācību stundu gatavošanai, darbu labošanai un citiem pedagoga pienākumiem mācību stundām.