Psiholoģijas doktore: Krīžu situācijās psiholoģiski noturīgāki būs informēti cilvēki

Psiholoģiski noturīgāks ir tas cilvēks, kurš ir fiziski vesels, gatavojies neparedzētiem apstākļiem un krīzēm, vienlaikus liela nozīme ir iedzīvotāju informētības līmenim, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde teica psiholoģijas doktore Elīna Zelčāne.

“Neziņa veicina trauksmi,” sēdē, kurā tika spriests par to, kā veicināt sabiedrības psiholoģisko gatavību krīžu situācijām, skaidroja Zelčāne.

Viņa norādīja, ka iedzīvotājiem ir jāsniedz vairāk informācijas par to, ko darīt krīzes situācijās, lai viņi būtu gatavāki. Sava loma sabiedrības psiholoģiskajai gatavībai krīžu situācijām ir arī pašvaldībām. Piemēram, pašvaldības vietējiem iedzīvotājiem varētu nodrošināt izglītojošus pasākumus, seminārus.

Viņa gan arī uzsvēra – lai veicinātu iedzīvotāju psihisko noturību, jādomā arī individuāli, ne tikai valsts līmenī.

Eksperti komisijas sēdē arī norādīja, ka būtiska ir iedzīvotāju uzticēšanās valdībai, apziņa, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā un sniegs nepieciešamo palīdzību.

Savukārt Aizsardzības ministrijas pārstāve apakškomisijas sēdē sacīja, ka pie iedzīvotāju psiholoģiskās gatavības krīzēm ir jāstrādā visām nozarēm, un liela nozīme sabiedrības izglītošanā ir ar nevalstiskajām organizācijām.

Liela nozīme sabiedrības izglītošanā ir arī zemessargiem, kuri vietējos iedzīvotājus var izglītot dažādos ar krīzēm saistītos jautājumos, izskanēja komisijas sēdē.

Raksturojot esošo situāciju, Zelčāne arī sacīja, ka apmēram katrs otrais cilvēks piedzīvo sasprindzinājumu, stresu, nomāktību. “Tas, kas mani satrauc, ir antidepresantu lietošana, kas paliek arvien lielāka,” teica Zelčāne. Tas nozīmē, ka cilvēkiem reizēm pietrūkst citu pašpalīdzības stratēģiju un citu veidu, kā cīnīties ar šīm problēmām, viņa sacīja.

Psiholoģiskā veselība ir saistāma arī ar darba spējām – ja tā ir sliktākā stāvoklī, tiek biežāk ņemtas darba nespējas lapas, pastiprinās arī atkarību izraisošo vielu lietošana, kā arī palielinās pašnāvību risks, klāstīja Zelčāne, uzsverot nozīmi darbam ar iedzīvotājiem.

Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (AS) uzsvēra, ka ik vienam cilvēkam būtu jāzina, kā tikt galā ar trauksmi, lai krīzes situācijas rīkotos saprātīgāk un pārdomātāk. Viņš akcentēja, ka iedzīvotājiem arī pašiem aktīvāk jādomā un jāizglītojas, un nevar tikai gaidīt uz valsti, kad tikai tā strādās, lai, piemēram, veicinātu iedzīvotāju psiholoģisko noturību.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs uzsvēra civilās aizsardzības mācību nozīmi sabiedrības psiholoģiskās gatavības krīžu situācijām veicināšanā, un to, ka iedzīvotāji visu laiku ir jāapmāca, jāizglīto un jāatkārto, kas veicams krīžu situācijās. Vienlaikus viņš sacīja, ka iedzīvotājiem pašiem arī būtu vairāk jādomā, ka palīdzēt citiem.