Publisko iepirkumu darba grupa vienojusies virzīties uz radikālām sistēmas izmaiņām publisko iepirkumu jomā
Finanšu ministrijas (FM) vadītā Publisko iepirkumu darba grupa vienojusies virzīties uz radikālām sistēmas izmaiņām publisko iepirkumu jomā, informēja FM.
Trešdien, 4.jūnijā, notika darba grupas publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai sestā un noslēdzošā sanāksme. Tajā turpinājās diskusijas par FM piedāvātajiem diviem publisko iepirkumu jomas attīstības variantiem – radikālu izmaiņu ieviešanu, kas nodrošinātu maksimālu elastību, fokusējoties uz iepirkumu pamatmērķiem, un nodrošinātu uzraudzību ar analītiku, izpildes pamatrādītājiem (KPI) un references cenām, vai esošās sistēmas saglabāšanu, veicot precizējumus un vienkāršojumus.
Darba grupa vienojās virzīties uz radikālām sistēmas izmaiņām.
Radikālās sistēmas izmaiņas paredz maksimālu elastību, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzraudzību ar analītiku, KPI un references cenām. Attiecīgi iepirkumu regulējums attiektos tikai uz iepirkumiem virs Eiropas Savienības (ES) noteiktajām līgumcenu robežām, savukārt visu iepirkumu pārraudzība tiktu nodrošināta, veicot “ex post” iepirkumu kontroli.
Lai to veiktu, nepieciešams paredzēt pienākumu zem ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām publicēt noteikta satura informāciju par iepirkumu plāniem un noslēgtajiem līgumiem/faktiskiem izdevumiem, skaidro FM.
Tāpat radikālo sistēmas izmaiņu scenārijā pārmaiņas plānotas iepirkumu institucionālajā arhitektūrā, Iepirkumu uzraudzības birojam kļūstot par centrālo vadības iestādi un infrastruktūras nodrošinātāju, uzturot Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu. Savukārt Valsts digitālās attīstības aģentūra būtu kompetences centrs tikai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas iepirkumiem.
FM norāda, ka centralizācija veidosies atbilstoši pārvaldības līmenim, piemēram, pašvaldībām būs pienākums centralizēti pārvaldīt iepirkumu sistēmu, saglabājot brīvību izvēlēties modeli. Paplašināsies arī centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, piemēram, apdrošināšana, transports un mobilie sakari. FM informē, ka jāizvērtē arī iespēja noteikt samaksu par kapitālsabiedrību sniegtajiem iepirkumu pakalpojumiem.
Lai mazinātu birokrātiju, radikālās sistēmas izmaiņas paredz fokusēties uz iepirkumu pamatmērķiem – atklātību, pārredzamību un brīvu konkurenci – ievērojot tikai ES normatīvos ietvertās obligātās papildu prasības, kas nozīmētu atcelt Ministru kabineta noteikumos par zaļo publisko iepirkumu noteiktās prasības, nosakot tās kā vadlīnijas. Savukārt ES nozaru regulējuma prasības paliek nemainīgas.
Kopumā publisko iepirkumu darba grupas darbs tika koncentrēts divos galvenajos virzienos. Pirmais uzdevums bija izvērtēt publiskā iepirkuma rezultātu un finanšu efektivitāti jeb ekonomisko lietderību (“value for money”), lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu, caurskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu izlietojumu. Pēc OECD datiem, iepirkumu sistēmas racionalizācija var nodrošināt izdevumu ietaupījumu no 7% līdz 35%, atkarībā no valsts specifikas.
Savukārt otrais uzdevums bija saistīts ar publiskā iepirkuma procesa efektivitātes uzlabošanu, tostarp analizējot publisko iepirkumu sliekšņu jautājumu, kas ir valdības noteiktā prioritāte 2025.gadam. Tāpat tika izvērtēti kandidātu un pretendentu izslēgšanas kritēriji, iepirkumu centralizācijas iespējas un citi būtiski aspekti, kas ietekmē sistēmas caurskatāmību un operativitāti.
