Pudāns: Hibrīduzbrukumi, nevis atklāts karš, joprojām ir ticamākais apdraudējums Latvijai

Pudāns kā galveno uzstādījumu izvirzījis darīt visu iespējamo, lai aktīvi uzturētu to, kas jau šobrīd ir izveidots un ko NBS attīsta, – mobilitāti, uguns jaudas spējas, spējas kibertelpā, informācijas telpā un arī personālvirzībā, kas ietver Valsts aizsardzības dienestu un rezerves veidošanu.

“Mana pārliecība ir visu virzīt uz trīs galvenajiem virzieniem. Pirmais – izdarīt visu, lai sagatavotu mūsu spējas nezaudēt karu, pirms tas ir vispār sācies. Pēdējos desmit gados esam daudz veikuši, lai nostiprinātu savu gatavību. Lai būtu spējīgi cīnīties pret hibrīdapdraudējumiem, kas mums joprojām ir visticamākais apdraudējums. Tālāk – hibrīdapdraudējumam pārvēršoties par konvencionālu uzbrukumu, pirmais solis, ar ko sastapsimies, ir gaisa triecieni. Būtiskākais, lai kļūstam ne tikai plašāki telpā, kad koncentrējamies vairs ne tikai uz mūsu vienību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī dziļāki vairākos slāņos, kas jāattīsta. Jo tas ietekmē mūsu rīcībspēju. Ja tiksim nomākti no gaisa, būsim sasieti un arī sabiedrotie nespēs nākt tik ātri palīgā,” stāstījis Pudāns.

Otrā prioritāte ir pretinieku apturēt, cik vien iespējams ātri uz robežas un nelaist dziļāk. “Tas jau ir uzsākts – pretmobilitāte, inženieršķēršļi, Baltijas aizsardzības līnijas tālāka efektīva attīstība,” klāstījis virsnieks, “nākamais elements ir uguns jauda, kas spēj apturēto pretinieku satriekt jau uzreiz dziļumā, Krievijas teritorijā. Tāpēc trešā prioritāte ir tālas darbības ieroči. Tie paši HIMARS, kas jau sevi pierādījuši, bet jāskatās arī citos virzienos. Būtiska ir arī robeža jūrā, iznīcināt pretinieku jau sākumā. Šie trīs ir minimālie soļi.”

Uz jautājumu, vai droši var teikt, ka nākamgad kara Latvijā nebūs, Pudāns sacījis: “Es ticu, ka nē.”

Viņš gan atzinis, ka Uzbrukums Ukrainai ir apliecinājis, ka Krievija ir gatava konvencionālo spēku lietot savu mērķu sasniegšanai, savukārt militārās spējas gan vairs neesot atbilstošas, lai varētu veikt uzbrukumu Baltijas reģionā.

“Mēs vienmēr esam pārliecināti, ka klasisks militārs uzbrukums nekad neskars tikai vienu no mūsu valstīm. Pierobežā un arī dziļumā šie spēki nav tādā apjomā, cik būtu nepieciešams. Ticamākais scenārijs ir hibrīdapdraudējumi, sabotāžas, iesaistot speciālos spēkus, izlūkošanas spēkus. Vai mēs to sauktu par karu? Visticamāk, nē. Tas būtu konflikts, hibrīdapdraudējums, hibrīdkarš. Noteikti Putina un viņa padoto prātos tas pastāv. Būtiskākais ir tam gatavoties,” sacījusi militārpersona.

Pudāns pieļāvis, ka no Krievijas puses būtu iespējami gaisa telpas pārkāpumi, “kur viens no scenārijiem ir ielidot, sabombardēt, atgriezties atpakaļ un gaidīt tālāko reakciju – vai atbilde sekos, īpaši, ja viņu karavīri vairs nav mūsu teritorijā”. “Bet, neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiks pieņemti citur, visas trīs Baltijas valstis ir vienotas un savu aizsardzību veiks,” uzsvēra virsnieks.

Pēc Pudāna vārdiem, atklāts karš pašlaik nav iespējamais scenārijs, jo, lai tam sagatavotos, Krievijai ir nepieciešami gadi. “[Ukrainā] viņi ir izgāzušies, un noteikti ir sapratne, ka ir kaut kas jāpārveido. Un tā nav tikai bruņojuma atjaunošana, kas ir vieglākais – viņu rūpniecība tomēr spēj ražot, varbūt ne tās gudrākās tehnoloģijas, bet dzelžus. Tas, ko nav iespējams tik viegli atjaunot, ir komandējošais sastāvs. Masu gaļasmašīnai – kareivjus – viņi mobilizēs piespiedu kārtā vai uzpirks un rekrutēs, bet komandierus sagatavot tik ātri nav iespējams. Tie, kas atgriezīsies no Ukrainas – ceru, ne daudzi -, tie ir mums bīstamākie komandieri, kuri pēc gadiem būs jau pulku, brigāžu komandieri,” atzīmējis Pudāns.

Šo apstākļu dēļ Pudāns tic, šos riskus nākamgad Krievija vēl nav gatava uzņemties. “Bet tas nenozīmē mums nenovērtēt Krievijas pusi un uzskatīt, ka mums ir doti trīs, četri vai desmit gadi. Mums jābūt gataviem jau šodien aizstāvēties ar to, kas mums ir, un to mēs arī darīsim,” paziņoja NBS komandiera amata kandidāts.

Runājot par karu Ukrainā, Pudāns atzinis, ka tas pilnā mērā var beigties tikai ar risinājumu Maskavā, ja krievu tauta nostāsies pret Putina režīmu. “Skaidrs, ka vienkārša risinājuma nebūs. Saprotu un pilnīgi atbalstu Ukrainas vēlmi, kā viņi redz savu uzvaru ar to, ka teritorija ir atgūta. Katrs risinājums, kas būs ar iesaldētu konfliktu, Krievijas karavīriem paliekot okupētajās Ukrainas teritorijās, noteikti nenesīs mieru. Ne Ukrainai, ne visai Eiropai. Tas būs tikai atelpas brīdis sagatavoties kam tālākam Krievijas pusē,” uzsvēris Pudāns.

Virsnieks atzina, ka Rietumi līdz šim Ukrainu militāri nav pietiekami atbalstījuši. “Ir jāiedod tas, kas nepieciešams uzvarai, nevis tikai tas, ko līdz šim esam devuši kā Rietumi, lai nezaudētu karā,” sacījis Pudāns, ar nožēlu konstatējot, ka ar to, ko šobrīd dodam Ukrainai, neredz iespēju sagaidīt kara beigas, kad Krievijas armija Ukrainā tiek pārliecinoši sakauta.