Puse iedzīvotāju ikdienā nedzer pietiekami daudz ūdens

Pētījums liecina, ka tikai 48% iedzīvotāju diennaktī izdzer vismaz 1,5 līdz 2 litrus ūdens, kā to rekomendē ārsti. Visapzinīgāk ūdeni ikdienā lieto iedzīvotāji ar augstāko izglītību (60%) un augstiem ienākumiem (57%), kā arī tie, kuri kopumā dzīvo veselīgi (56%), un iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Savukārt nepietiekamu ūdens daudzumu uzņem iedzīvotāji ar pamatizglītību (30%), tie, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (33%), un vīrieši (42%).

Medicīnas eksperti norāda, ka 1,5 litri ūdens ir pats minimums, ko vajadzētu izdzert diennakts laikā, jo patiesībā uzņemtā šķidruma daudzumam ir jābūt vēl lielākam, un tas ir atkarīgs arī no kopējās ķermeņa masas – jo tā lielāka, jo vairāk jādzer. Tāpēc ir svarīgi maltītēs iekļaut arī zupas, sulīgus augļus, dārzeņus un ogas, lietot zāļu tējas. Ķermenis pielāgojas pie tā, ka netiek dzerts pietiekami daudz ūdens, tāpēc daudziem slāpju sajūta rodas novēloti un organisms funkcionē uz rezervēm. Nereti slāpju sajūtu cilvēki jauc ar izsalkumu, un nevis padzeras, bet kaut ko uzēd.

Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā pietiekami lieto ūdeni līdz 2021.gadam pastāvīgi samazinājies – kamēr 2016.gadā tie bija 56% iedzīvotāju, piecus gadus vēlāk tikai 42%. Pēdējos divos gados rādītājs palicis nemainīgs – 48%.

Īpaši svarīgi ir uzņemt ūdeni, veicot dažādas fiziskas aktivitātes, karstā un mitrā vidē, pie dažādām saslimšanām. Tāpat tas ir būtiski fiziski aktīviem cilvēkiem, grūtniecēm un māmiņām zīdīšanas laikā, kā arī senioriem, jo ar vecumu samazinās slāpju sajūta.

Par nepietiekamu uzņemtā ūdens daudzumu var liecināt galvassāpes, vājums un nogurums, tumšs urīns, sasprēgājušas lūpas un sausa mute, āda vai acis, vēdera aizcietējumi.

Ūdens organismā palīdz šūnām piegādāt skābekli un barības vielas, tāpēc tā trūkums veicina organisma funkciju samazināšanos. Ūdens ir vitāli svarīgs arī smadzeņu darbībai, vielmaiņai, sirds veselībai, kā arī mūsu izskatam un pašsajūtai kopumā.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar “SKDS”. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.