“Rail Baltica” izmeklēšanas komisijas vadītājs: Aiz katra lēmuma ir konkrēts cilvēks

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki trešdien sprieda par to, kuras personas tieši un kādā apmērā būtu jāiekļauj komisijas gala ziņojumā. Deputāti sēdē atzīmēja tos ministrus, ministriju, iestāžu darbiniekus, kuri varētu būt atbildīgi.

Kulbergs uzsvēra, ka aiz katra lēmuma ir konkrēts cilvēks. Viņš atzīmēja, ka jau komisijas starpziņojumā tika norādīts uz problēmām.

Vienlaikus Kulbergs arī atgādināja, ka izmeklēšanas komisija nav policija un nevienu apsūdzēt nevar.

Izmeklēšanas komisijas sēdes laikā deputāti pārsprieda jau iepriekšējās komisijas sēdēs uzklausīto personu teikto. Gala ziņojumā par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām iekļauti bijušie Ministru prezidenti, piemēram, Krišjānis Kariņš, Laimdota Straujuma. Tāpat tajā iekļauti bijušie satiksmes ministri, personas no projektā iesaistītajām iestādēm.

Sēdē deputāti sprieda arī par pašreizējā satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) atbildību. Kulbergs norādīja, ka Briškens projektā bija iesaistīts jau no 2012.gada, un esot bijis pietiekami daudz laika, lai varētu kādas problēmas pamanīt un tās vērst par labu.

Kulbergs uzsvēra, ka arī pašlaik Briškenam ir iespēja novērst problēmas, taču, viņaprāt, notiek vilcināšanās ar to.

Deputāti atskatījās arī uz bijušā premjera Māra Kučinska (AS) atbildību. Kulbergs sēdes laikā atgādināja, ka Kučinskis komisijā iepriekš atzinis, ka vajadzējis projektā iedziļināties detalizētāk. Kučinskim līdzīgi kā Straujumai gala ziņojumā noteikts “dzeltenais atbildības līmenis”.

Komisijā tika spriests arī par secinājumiem, kas iekļaujami tās gala ziņojumā.

Piemēram, vienā no secinājumiem minēts, ka projekta pirmā fāze netiks pabeigta līdz 2030.gada. Tāpat komisija secinājusi, ka Satiksmes ministrija (SM) nav pietiekami iesaistījusi projekta uzraudzībā, īstenošanā.

Tāpat vienā no secinājumiem minēts, ka SM nav Ministru kabinetam savlaicīgi uzrādījusi projekta izmaksu pieaugumu.

Komisijas starpziņojumā secināts, ka dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ieviešanas laikā Finanšu ministrijas (FM) iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023.gadam.

Izmeklēšanas komisija norādījusi, ka starpziņojums nav pilnvērtīgs gala ziņojums, tādēļ pilni komisijas secinājumi un priekšlikumi tiks pabeigti un iekļauti gala ziņojumā.

Tomēr izmeklēšanas komisija jau līdzšinējā procesa gaitā ir nonākusi pie konkrētiem secinājumiem.

Tostarp secināts, ka 2014.gada februārī SM iepirkumā par “Rail Baltica” Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti pilnsabiedrības “RB Latvija” piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Tomēr pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē “RB Latvija” saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem potenciālajiem piegādātājiem.

Tāpat konstatēts, ka 2014.gada maijā, lai nodrošinātu tehniskās izpētes izpildes vadību un kontroli, tika izveidota Nacionālās vadības grupa. Šīs grupas sastāvā ietilpa tikai SM amatpersonas un tajā netika iekļauta neviena persona ar pieredzi šāda līmeņa dzelzceļa projektu vadībā, norāda komisijā.

Vienlaikus SM 2014.gada oktobra vidū kā pirmo SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) valdes locekli iecēla SM amatpersonu, kurai, pēc komisijas konstatētā, nebija atbilstošas pieredzes un izglītības un kura, lai arī, pēc izmeklēšanas komisijas sēdē noskaidrotā, tika iecelta tikai kā pagaidu valdes loceklis, valdes locekļa amata pienākumus veica līdz 2017.gada 30.oktobrim. SM amatpersona no 2013.gada līdz 2024.gadam paralēli pildīja arī valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus SM.

Tāpat ziņots, ka bijusī “Vienotības” premjere Laimdota Straujuma kategoriski nepiekrīt vairākiem dzelzceļa projekta “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā paustajiem secinājumiem.

Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, “lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.