Atpakaļ

Rinkēvičs noraida ziņas, ka NATO Austrumu flanga valstu samitā nav panākta vienota nostāja par pienākumu visām dalībvalstīm atbalstīt Ukrainu

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien preses konferencē noraidīja ziņas, ka NATO Austrumu flanga valstu samitā neesot panākta vienota nostāja par pienākumu visām alianses dalībvalstīm atbalstīt Ukrainu, un ka turpmākais Ukrainas atbalsts paliktu katras valsts pašas ziņā.

Viņš uzsvēra, ka tāda informācija nav taisnība. Latvijas prezidents atsaucās uz izplatīto NATO Austrumu flanga valstu samita priekšsēdētāju paziņojumu, kur ir aprakstītas vienošanās, kas jāpanāk NATO samitā Vašingtonā, ASV, saistībā ar atbalstu Ukrainai.

“Ir atsevišķas valstis, kuras ir teikušas, ka tās nesniegs tiešu militāro palīdzību Ukrainai. Tas nav nekas jauns, un par to tiek runāts vairākus gadus. [..] Protams, ir nianses. Tās ir labi zināmas gan Eiropas Savienības, gan NATO formātā. Bet nav tā, ka kāds aizgāja no sarunu galda neapmierināts, pasakot, ka mēs kaut kam tādam nepiekrītam,” teica Latvijas prezidents.

Kā ziņots, NATO Austrumu flanga valstu samita priekšsēdētāji – Polijas prezidents Andžejs Duda, Rumānijas prezidents Klauss Verners Johanniss un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs – otrdien pēc tikšanās izplatīja kopīgu paziņojumu, uzstājot, ka ka Krievija ir pilnībā atbildīga par savu nelikumīgo, nepamatoto un neizprovocēto agresijas karu pret Ukrainu, un ka Krievijas kara noziegumi un starptautisko tiesību, tostarp cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību, pārkāpumi un to ļaunprātīga izmantošana nevar palikt nesodīti.

Prezidenti pauda, ka novērtē centienus Šveicē organizēt Ukrainas Miera samitu. Tāpat viņi mudina starptautisko sabiedrību veicināt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, kas aizstāv ANO Hartas principus, jo īpaši suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību, un atbalsta centienus šajā jomā.

“Mēs atzinīgi vērtējam un atbalstām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apņemšanos noteikt visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera principus, balstoties uz viņa Miera formulu. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainas eiroatlantiskos centienus. Ukrainas drošība ir ļoti svarīga sabiedrotajiem, aliansei un ilgstošam mieram eiroatlantiskajā telpā,” pausts paziņojumā.

Samita priekšsēdētāji norāda uz stingru apņemšanos turpināt “neatgriezenisko kursu”, kas tika nosprausts pieņemtajos vēsturiskajos lēmumos NATO samotos no Bukarestes līdz Viļņai, stingri nostiprinot Ukrainas nākotnes dalību NATO. Prezidenti sagaida, ka NATO samitā Vašingtonā pieņemtie lēmumi veicinās Ukrainas pilnīgu savietojamību ar NATO un veidos “taustāmu tiltu” tās dalībai NATO.

“Ceļā uz Vašingtonas samitu kopā ar sabiedrotajiem mēs esam apņēmušies vienoties par būtisku atbalsta pasākumu kopumu, tostarp par visaptverošu NATO lomu, atbalstot Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību, un apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu ilgtermiņa finansiālo atbalstu. Svarīga loma savietojamības nodrošināšanā būs arī jaunā NATO un Ukrainas Kopīgā analīzes, apmācību un izglītības centra izveidei Polijā,” uzsvērts paziņojumā.

Samita priekšsēdētāji atzinīgi vērtē Ukrainas apņemšanos un panākto progresu, neraugoties uz kara apstākļiem, īstenojot tās reformu programmu, kas ir būtiska, lai turpinātu virzību dalībai Eiropas Savienībā un NATO. Viņi iedrošina Ukrainu turpināt reformu procesus saskaņā ar sabiedroto sniegtajām rekomendācijām Ukrainas pielāgotajai Ikgadējai nacionālajai programmai.

Kā informēja Latvijas prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, otrdien Rīgā pirmo reizi notiek NATO Austrumu flanga valstu samits. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā īsi pirms NATO samita Vašingtonā tiek koordinētas nostājas NATO Austrumu flanga drošībai un kolektīvajai aizsardzībai, kā arī ilgtermiņa atbalstam Ukrainai būtiskos jautājumos.

Samits Rīgā notika pēc Latvijas prezidenta iniciatīvas. Ņemot vērā NATO jaunāko dalībvalstu Somijas un Zviedrijas stratēģisko lomu reģiona drošībā, pēc Rinkēviča ierosinājuma samitā piedalījās arī Somijas prezidents un Zviedrijas premjerministrs.