“Romu kultūras centram” piešķir 120 000 eiro romu kultūras veicināšanai

Atbilstoši līgumam biedrība apņēmusies katru gadu organizēt vismaz 14 sabiedrības izpratni veicinošus informatīvus pasākumus speciālista vadībā par Latvijas romu kultūru, mākslu un vēsturi, tostarp par romu genocīdu.

Tāpat “Romu kultūras centram” katru gadu būs jāsarīko vismaz seši pasākumi par romu tiesību jautājumiem. Biedrība apņēmusies nodrošināt regulāru informācijas apriti, komunikāciju un publicitāti par veiktajiem informatīvajiem pasākumiem.

Arī iepriekšējā konkursā 2021.gadā KM slēdza līdzdarbības līgumu ar biedrību “Romu kultūras centru”, uzticot tai sabiedrības izpratnes veicināšanai par romu kultūru, mākslu un vēsturi, tostarp par romu genocīdu.

Biedrības “Romu kultūras centrs” padomē darbojas Raisa Kopiļenko un Roksana Rudeviča. Biedrības apgrozījums 2020.gadā bija 78 179 eiro, savukārt peļņa sasniedza 33 546 eiro. 2021.gadā biedrības apgrozījums bija 76 864 eiro, bet peļņa – 20 515 eiro. 2022.gadā biedrības apgrozījums sasniedza 145 467 eiro, savukārt peļņa – 13 918 eiro. Finanšu rādītāji par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Šī gada sākumā biedrības “Latvijas Čigānu biedru apvienība un augstākā čigānu padome” priekšsēdētājs Osvalds Jezdovskis bija izplatījis paziņojumu, kurā pauda neapmierinātību ar valsts atbalsta sadali romu organizācijām, jo daži “grupējumi” esot “monopolizējuši valsts finansējumu”.

“Ir savākušies grupējumi, ko neveido čigānu tautības pārstāvji, taču saņem finansiālu atbalstu. Mēs no tā neredzam nekādus labumus vai ieguvumus. Šīs organizācijas nesadarbojas ar čigāniem, ir tikai nosaukums.

Situācija veidojas kā deviņdesmitajos gados, kad meklēja mazturīgus cilvēkus, uz kuru vārda atvērt kompānijas un iekasēt naudu. Kaut kas līdzīgs notiek ar čigānu organizācijām Latvijā,” apgalvoja Jezdovskis.