Rosina trīskārši samazināt mazo ostu valdes locekļu skaitu

Esošais regulējums nosaka, ka mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā desmit locekļu sastāvā, tostarp ievēlot valdes priekšsēdētāju, pa vienam pārstāvim no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ekonomikas ministrijas (EM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Satiksmes ministrijas (SM), kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsadarbību pārstāvjus.

SM piedāvā samazināt mazo ostu valdes locekļu skaitu līdz trijiem, tostarp viens pārstāvis varētu būt no valsts puses un viens no pašvaldības puses, savukārt par trešo locekli vēl varētu notikt diskusijas.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka piekrīt mazo ostu valdes locekļu samazinājumam, papildinot, ka ir jāpārskata tas, kāpēc iepriekš bija tik daudz ministriju pārstāvji. “Piemēram, ZM pārstāvi varētu atstāt, jo ZM kompetencē ir zivsaimniecība. Ir jāsaprot katra ministrijas pārstāvja funkcija un loma šajās valdēs,” piebilda Valainis.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), nenosaucot konkrētu ostu, sacīja, ka sasaukt mazo ostu sēdi maksā dārgāk nekā attiecīgais darba kārtības punkts. Piemēram, sasaukt sēdi maksāja 7000 eiro, bet jautājums bija par 5000 eiro, tādēļ, viņasprāt, tas ir svarīgs jautājums gan par ostu valdes locekļu samazinājumu, gan par atalgojumu.

Viņa norādīja, ka iebildumu par valdes locekļu konsolidāciju nav, tādēļ uz to ir jāvirzās, tomēr Siliņa piebilda, ka vajadzētu pārskatīt arī valdes locekļu atalgojumu.

Meirāns arī informēja, ka ostu pārvaldības reformas SM piedāvātais risinājums paredz, ka būtu vienots pārvaldības risinājums visām trīs lielajām ostām – Rīgas, Ventspils un Liepājas, un no valsts puses ostu pārvaldība tiktu deleģēta SM un EM.

Tāpat piedāvājums paredz, ka katrā lielās ostas pārvaldē būtu četri padomes locekļi – divus nominētu valsts un divus nominētu attiecīgā pašvaldība. Padomes locekļus apstiprinātu Ministru kabinets, kā arī padome ieceltu CEO/Ostas pārvaldnieku. Par šo jautājumu sēdē iebilda Liepājas ostas pārvalde, kas norādīja, ka padomē vajadzētu arī vienu locekli no komersantu puses.

Vienlaikus plānots, ka lielajām ostām tiks saglabāta esošā juridiskā forma kā publiska atvasināta persona, kā arī plānots izveidot lietotāju komitejas (ostas sadarbības padome) ar noteiktām funkcijām līdzīgi kā Rīgas lidostā.

Tāpat plānots, ka tiek mainītas ostu robežas atbilstoši aktuālajai situācijai, paredzot SEZ teritorijā tiesības atsavināt īpašumus, tāpat likumā plāno definēt horizontālās aktivitātes, kuras var konsolidēt starp ostām, piemēram, IT pakalpojumi un kapteiņdienests.

Savukārt atskaitījumus pašvaldībām 10% no noteiktām ostu maksām plāno saglabāt, sacīja Meirāns.

Meirāns informēja, ka tālākie soļi ir precizēta reformas informatīvā ziņojuma iesniegšana Tiesību aktu portālā un tālāka virzība MK, kā arī reformas izskatīšana un pieņemšana Saeimā līdz gada beigām. Tāpat plānota ostu robežu pārskatīšana sadarbībā ar pašvaldībām un lietotājiem sešu mēnešu laikā no izmaiņu apstiprināšanas.

Tomēr sēdes laikā izskanēja dažādi viedokļi no lielo ostu pārvaldēm un iesaistītajām pusēm par SM piedāvāto reformu. Siliņa rezumējot sacīja, ka noteikti ir jāturpina virzīties uz priekšu un saskaņošanas procesā, kā arī Saeimā vēl būs iespējams diskutēt par to, vai, piemēram, lielo ostu padomēs vajadzētu trīs vai četrus locekļus.

LETA jau vēstīja, ka iepriekš Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Ministru kabinetu un Saeimu pievērst uzmanību “uzblīdušajam mazo ostu pārvaldes modelim”.

“Manuprāt, šīs valdes locekļu skaits pilnīgi noteikti ir mazināms. Jā, valdē ir jābūt pašvaldības, uzņēmēja un valsts pārstāvim, taču ne jau desmit valdes locekļiem. Turklāt saskaņā ar likumu valdes locekļiem par katru sēdi pienākas minimālā alga valstī,” teica Rinkēvičs.

Tāpat vēstīts, ka SM jūlija beigās saskaņošanai virzīja informatīvo ziņojumu, atsakoties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Tomēr informatīvajā ziņojumā tika saņemti vairāki iebildumi gan no EM, gan no iesaistītajām pusēm saistībā ar pārvaldības jautājumiem, tādēļ informatīvais ziņojums nav saskaņots.

2022.gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Savukārt 2023.gada sākumā Saeima atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai līdz 2023.gada 31.decembrim.

Tomēr 2024.gada janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļaus rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu.