Rostoks: ASV uz sarunu galda par mieru Ukrainā ir nolikusi daudz jautājumu

ASV uz sarunu galda par uguns pārtraukšanu Ukrainā ir nolikusi lielu skaitu jautājumu cerībā, ka Krievija varbūt piekritīs kaut kur piekāpties, lai normalizētu savas attiecības ar ASV citās jomās, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Pētnieks atgādināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam ļoti svarīgi ir ekonomiskie jautājumi, un viņš ir gatavs tos sasaistīt arī ar drošības garantijām, kas partneriem var nepatikt.

Arī attiecībās ar Krieviju ASV ir likusi uz sarunu galda gan sankcijas, gan investīcijas Krievijā, dabas resursu ieguves projektus un tamlīdzīgus jautājumus. “Tā doma ir tāda, ka Krievija kaut kur varētu piekāpties Ukrainā, bet tad tās attiecības ar Krieviju tiktu normalizētas. Uz sarunu galda Amerika ir nolikusi lielāku skaitu dažādu jautājumu cerībā, ka Krievija piekritīs,” sacīja Rostoks.

Gadījumā, ja Ukrainā izdotos panākt pamieru, pētnieks īsti neredz iespēju turp sūtīt citu valstu karavīrus, taču ilgstoša miera gadījumā gan tas būtu izdarāms, nosūtot lielākas, labi ekipētas un apbruņotas NATO valstu karaspēka vienības vairāku desmitu tūkstošu karavīru sastāvā diezgan dziļi Ukrainā aiz frontes līnijas, bet tā, lai tās būtu gatavas reaģēt uz incidentiem frontē.

Krievija patlaban dara visu, lai izolētu Ukrainu un iebiedētu valstis, kuras domā par miera uzturētāju sūtīšanu uz Ukrainu, komentēja Rostoks.

Jautāts par iespējām panākt pamieru Ukrainā un Krievijas potenciāliem centieniem to izmantot politiskiem mērķiem, pētnieks atzina, ka Krievija apzinās – piekrītot pamieram, tā izskatīsies pēc saprātīga, jēdzīga partnera, kas attiecīgi pavērs tai durvis tālākām sarunām ar Trampu.

Jau ziņots, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien pauda gatavību piekrist pamieram ar Ukrainu uz 30 dienām, taču ar nosacījumiem.

“Mēs piekrītam priekšlikumiem izbeigt karadarbību, bet šim priekšlikumam jābūt tādam, kas novestu pie ilgtermiņa miera un novērstu kara pamatcēloņus,” sacīja Putins.

Diktators sacīja, ka Krievija principā atbalsta 30 dienu pamieru, taču ir nianses. Viena no šīm niansēm esot Ukrainas armijas situācija Kurskas reģionā, ko viņš raksturoja kā ielenkumu. Viņš uzsvēra, ka ir vēl daudzas citas nianses, kas saistītas ar karadarbības pārtraukšanu un tās kontroli, un ka tās būtu detalizēti jāapspriež ar ASV.

Tramps vēlāk paziņoja, ka Putins ir nācis klajā ar ļoti daudzsološu paziņojumu par iespējamo pamieru Ukrainā, taču piebilda, ka tas nav pilnīgs.

Tramps pavēstīja, ka “es labprāt ar viņu tiktos vai runātu ar viņu, bet mums tas ir ātri jāpabeidz”.