RSU rektors: Četros gados par 13% palielinājies reflektantu pieteikumu skaits studijām RSU

Četru gadu laikā par 13% palielinājies reflektantu pieteikumu skaits studijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), šodien konferencē “Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā” par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā norādīja RSU rektors, profesors Aigars Pētersons.

Pētersons apliecināja, ka ir novērojama jauniešu interese veidot karjeru veselības aprūpē, par ko liecina arī arvien pieaugošais saņemto reflektantu pieteikumu skaits RSU.

Pērn vasaras uzņemšanā RSU saņēma 10 094 reflektantu pieteikumus, tikmēr 2023.gada vasaras uzņemšanā – 8800, 2022.gadā – 7973, bet 2021.gadā 7800. Tas nozīmē, ka četru gadu laikā saņemto pieteikumu skaits vasaras uzņemšanā pieaudzis par 13%.

Pērn medicīnas 2.cikla un bakalaura programmu absolvēja 274 angliski runājošie studenti, kamēr latviešu valodā runājošo absolventu skaits bija zemāks – 194. Māszinību bakalaura programmu absolvēja 76 studenti, fizioterapijas – 47.

Bakalaura farmācijas programmas absolventu skaits bija 33, sabiedrības veselības programmā – 32.

Zobārstniecības 2.cikla un bakalaura programmu pērn absolvēja 33 latviski runājošie studenti un 28 angliski runājošie studenti.

Lai popularizētu veselības aprūpes profesijas, RSU iesaistās vairākos lielformāta pasākumos, kā izstādē “Skola”. Universitāte turpina organizēt arī Atvērtās durvju dienas, kas ik gadu pulcē ap 1000 interesentu.

Veselības ministrijas (VM) statistikas dati par ārstniecības personālu Latvijā norāda, ka trūkst aptuveni 427 jeb 15% sertificētu ārstu no nepieciešamā skaita – 2924. Savukārt māsu profesijā neaizpildītās slodzes ir 329, kas nozīmē, ka trūkst 6% profesijas pārstāvju no nepieciešamā skaita – 5472.

Pētersons norādīja, ka, neskatoties uz pieaugošo interesi par studijām RSU, Latvijā ārstniecības personu nodrošinājums uz iedzīvotāju skaitu ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Ja ES vidēji uz 10 000 cilvēku ir 121 ārstniecības persona, tad Latvijā šis rādītājs sasniedz vien 73 uz 10 000 iedzīvotāju.

Savukārt praktizējošo ārstu nodrošinājums uz 1000 cilvēkiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs uz 1000 cilvēkiem ir vidēji 3,7, kamēr Latvijā – 3,4.

Tāpat māsu un ārstu attiecība Latvijā ir 1,3, kas ir uz pusi mazāka nekā OECD valstīs, kur šī attiecība ir 2,6.

Papildus slimnīcās strādājošā ārstniecības personāla nodrošinājuma rādītājs uz 1000 cilvēkiem ir 11,45, kas ir viens no zemākajiem OECD valstīs, tostarp Baltijas valstīs. OECD šis rādītājs ir vidēji 14,8, Lietuvā – 15,32, savukārt Igaunijā – 12,4.

Šodien Rīgā notiek starptautiska konference “Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā”, kurā eksperti un politikas veidotāji diskutē par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā.

Pasākuma aktualitāti VM pamato ar to, ka cilvēkresursu nodrošinājums veselības aprūpē ir viens no lielākajiem izaicinājumiem gan Latvijā, gan citviet Eiropā. To vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija, izgaismojot, cik būtiska krīzes apstākļos ir pieejamība veselības aprūpei un veselības aprūpes sistēmas kapacitāte.

Konferencē piedalīties aicinātas Eiropas valstu amatpersonas, Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veselības eksperti, kā arī nozares profesionāļi un starptautisku ārstu organizāciju pārstāvji. Tāpat pasākumā klātesoši būs arī nacionālā līmeņa politikas veidotāji. Savukārt veselības sektorā strādājošie dalīsies profesionālajā pieredzē un skatījumā uz nozari.

Konferenci VM rīko Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta laikā.