Ruks neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, bet piekristu marihuānas legālai izmantošanai medicīnā

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, taču, ekspertiem vienojoties, viņam nebūtu iebildumi par, piemēram, marihuānas legālu izmantošanu medicīnas vajadzībām.

Vaicāts, vai Latvijā būtu nepieciešams atļaut marihuānas lietošanu medicīnas vajadzībām līdzīgi kā tas ir daļā Rietumvalstu, Ruks piektdien žurnālistiem atbildēja, ka nav zinošākais medicīnas jomā. Vienlaikus jau patlaban medicīnā tiek izmantotas psihotropās vielas, taču to aprite ir stingri kontrolēta.

Kā pauda Ruks, ja viela tiek nozīmēta ar ārsta lēmumu, un tas nepieciešams medicīniskiem nolūkiem, tad viņš nesaskatītu problēmu.

Vienlaikus viņš saskatītu problēmu narkotiku lietošanas dekriminalizēšanā. Vai tā būtu marihuāna vai cita viela, neviena valsts, kur tas tiek praktizēts, nav teikusi, ka tas kaut ko ļoti atrisinājis narkotiku lietošanas vai nelegālās aprites jomā, uzsvēra Ruks.

Tā vietā šajās valstīs zem legālās darbības tiek organizēts nelegālais rūpals, turpinās izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūti līdzekļu legalizācija, sacīja policijas priekšnieks.

Viņš salīdzināja, ka, piemēram, cigaretes ir legāli nopērkamas veikalā, bet tai pat laikā tās tiek ražotas arī nelegāli. “Un tur būs tas pats. Mēs atvērsim durvis jaunām problēmām, ar šādu pieeju pateiksim jaunatnei, ka šis ir labi, legāli, smēķējiet (marihuānu). Es personīgi esmu pret, jo narkotiku atkarība veidojas soli pa solim,” uzsvēra Ruks.

Runājot par Veselības ministrijas (VM) ieceri atbrīvot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu, Ruks norādīja, ka tas ir diskutējams un rūpīgi ļoti izsverams jautājums. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka policija narkotiku apkarošanas jomā jau patlaban vairāk uzmanības pievērsusi realizētājiem, savukārt lietotāju sodīšana nav likumsargu pašmērķis. Viņš arī atgādināja, ka patlaban par narkotiku lietošanu sākotnēji ir paredzēta administratīvā atbildība un tikai atkārtotas pieķeršanas gadījumā iestājas kriminālatbildība.

Ruks arī uzsvēra, ka, lietojot narkotikas, rodas mentālas un fiziskas veselības problēmas, kurām nepieciešama ārstēšana. Viņš gan kritizēja spēkā esošo regulējumu, kas liedz ārstniecības iestādēm informēt policiju par slimnīcā nogādātu apreibinājušos cilvēku. Policijai šāda informācija būtu nepieciešama, lai pacientu uzklausītu, un attiecīgi izmeklētāji varētu nokļūt uz pēdām narkodīleriem, skaidroja Ruks.

Jau vēstīs, ka VM publiskai apspriešanai nodevusi likuma grozījumus, kas paredz nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu.

Latvijas Ārstu biedrība un biedrība “Open Radošais centrs”, kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, 2024.gada vasarā izplatīja aicinājumu valsts amatpersonām dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Pēc abu biedrību domām, šādas izmaiņas varot novērst nāves gadījumus no narkotiku pārdozēšanas pusaudžu un jauniešu vidē, jo pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām. Aicinājums izraisīja neviennozīmīgus vērtējumus.

Tagad VM ir sagatavojusi attiecīgus likuma grozījumus, ar kuriem cer “veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju”. Pašreiz nepilngadīgām personām, kurām par narkotisko vielu lietošanu tiek piemērota kriminālatbildība un kas tiek sodītas ar brīvības atņemšanu, mazinās iespēja veiksmīgākai resocializācijai, spriež VM. Līdztekus apgrūtināta esot arī ārstēšanās no narkotisko vielu lietošanas atkarības.

VM savā argumentācijā atkārto biedrību savulaik pausto nostāju, ka ieguvums no narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijas būšot stigmas mazināšana, kas ir svarīgi, lai personas vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Šādas izmaiņas arī ļautu īstenot dažādus kaitējuma mazināšanas pasākumus, lai novērstu pārdozēšanu un mazinātu infekcijas slimību izplatību gan lietotāju vidū, gan sabiedrībā kopumā.