Šā gada pavasaris Latvijā bijis siltākais novērojumu vēsturē

Šis pavasaris kļuva par siltāko novērojumu vēsturē – kopš 1924.gada. Tas par 0,8 grādiem apsteidza iepriekšējo rekordu, kas reģistrēts 2014.gadā.

Visi šā gada pavasara mēneši bija siltāki par normu, martam dalot trešā siltākā marta titulu un maijam – otrā siltākā maija titulu. Marts un maijs bija aptuveni trīs grādus siltāks nekā ierasts, savukārt aprīļa vidējā gaisa temperatūra bija vienu grādu virs normas.

Gandrīz visu martu gaisa temperatūra bija virs normas, sasniedzot jaunus siltuma rekordus un mēneša pēdējā dienā uzstādot arī jaunu Latvijas rekordu martam – Skultes novērojumu stacijā termometra stabiņš pakāpās līdz +22,8 grādiem.

Siltums lielākoties turpinājās arī aprīļa pirmajā pusē, vairākkārt tika pārspēts mēneša pirmās dekādes nacionālais rekords. 9.aprīlī par astoņām dienām tika pārspēts gada agrāko +25 grādu rekords. 10.aprīlī gaisa temperatūra Latvijā pakāpās līdz pat +27 grādiem, uzreiz par astoņiem grādiem labojot šā datuma rekordu.

Aprīļa otrajā pusē gaisa temperatūra gandrīz divas nedēļas bija zem normas, mēneša pašās beigās un maija sākumā tā paaugstinājās, taču maija pirmajā un otrajā dekādē atkal kļuva vēsāks un tika sasniegti pavasara vienīgie aukstuma rekordi. 9.maijā Dagdā un Rēzeknē tika pārspēts arī mēneša minimālās gaisa temperatūras rekords.

Maija vidū sākās meteoroloģiskā vasara, mēneša beigās gaisa temperatūra pirmo reizi šajā gadā pakāpās līdz +30 grādiem.

Marts kopumā bija sauss, aprīlis kļuva par piekto mitrāko novērojumu vēsturē, bet maijā atgriezās sausāki laikapstākļi.

22.-24.aprīlī valsts rietumu un centrālajā daļā bija sniega sega, vietām Kurzemē tās biezums sasniedza 12 centimetrus.

Vidējais vēja ātrums pavasarī atbilda normai. Septiņās dienās vēja ātrums brāzmās vietām pārsniedza 20 metrus sekundē, stiprākās brāzmas tika reģistrētas 15.aprīlī Dobelē – 24,6 metri sekundē.