Aptauja: 60% izglītības darbinieku vēlas papildu apmācības darbam ar bērniem ar uzvedības grūtībām

 Vairāk nekā pusei jeb 60% izglītības iestāžu darbinieku būtu nepieciešamas papildu mācības darbam ar bērniem, kuriem ir uzvedības vai saskarsmes grūtības, izriet no Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) pētījumā veiktās aptaujas.

Kā visbiežāk nepieciešamās apmācību tēmas minētas praktiskas metodes darbam ar bērniem ar uzvedības traucējumiem, autiskā spektra traucējumiem (AST), uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), kā arī emocionālās regulācijas un saskarsmes prasmju attīstīšana.

Respondenti arī uzsver, ka vēlētos vairāk praktisku piemēru un reālām situācijām pielāgotas mācības, ņemot vērā situāciju klasē, kurā ir daudz bērnu un ierobežoti resursi.

Savukārt 40% respondentu norādījuši, ka jau ir piedalījušies dažādās apmācībās šajā jomā. Apmācību ilgums bijis atšķirīgs, sākot no divu līdz trīs stundu semināriem līdz garākiem kursiem, kas ilguši vairākas dienas, līdz 72 stundām.

Lielākā daļa respondentu pārstāv pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītības iestādes. Vairums aptaujāto ir ar vairāk nekā desmit gadu darba pieredzi izglītības jomā.

Analizējot atbildes uz jautājumiem par apmācībām darbā ar bērniem ar uzvedības traucējumiem vai saskarsmes grūtībām, pētījuma autori secinājuši, ka situācija ir nevienmērīga.

Kamēr daļa respondentu ir piedalījušies dažādās apmācībās, citiem šādas apmācības nav bijušas pieejamas vai viņi tajās nav piedalījušies.

Lūgti novērtēt biežāk sastopamos uzvedības traucējumus vai saskarsmes grūtības, ar ko ikdienas darbā izglītības iestādē nākas saskarties, 89,9% respondentu norādījuši uz uzvedības un mācīšanās traucējumiem, 49,5% – uz saskarsmes grūtībām, 37,4% – uz psihoemocionālās attīstības traucējumiem, bet 22,2% uz somatiskām reakcijām. Neliela daļa – 3% – minējuši arī citus gadījumus, tostarp garīga rakstura traucējumus, pašdisciplīnas problēmas vai norādījuši, ka ar šādām grūtībām nav saskārušies vispār.

Aptaujā piedalījās 99 izglītības iestāžu darbinieki, kuru darba pieredze ir no sešiem mēnešiem līdz 50 gadiem. Atbildes saņemtas no visiem plānošanas reģioniem, aptverot deviņas Latvijas pašvaldības.

Lielāko daļu respondentu – 18,6% – veido klases audzinātāji, kuri vienlaikus ir arī kāda konkrēta mācību priekšmeta skolotāji. Savukārt 15,6% aptaujāto ir klases audzinātāji bez mācību priekšmeta specializācijas.

Vēl 13,7% ir vadības līmeņa darbinieki, 12,75% – konkrēta priekšmeta skolotāji un vēl tikpat – pirmsskolas pedagogi. Atbalsta personālu pārstāv 8,82%, psihologus un logopēdus – pa 5,88%, bet 3,92% aptaujāto ir speciālie pedagogi.

No izglītības iestāžu veidiem visvairāk respondentu – 40,4% – pārstāv pirmsskolas izglītības iestādes. Pamatskolas pārstāvēja 25,2%, vidusskolas – 23,2%, bet jaukta tipa izglītības iestādes un speciālās skolas katru pa 4%. No sākumskolām atbildes snieguši 3% respondentu.

Vairākums aptaujāto – 74,7% – strādā izglītības iestādē ilgāk nekā desmit gadus. No tiem 27,3% norādījuši darba pieredzi 21 līdz 30 gadu apmērā, 22,20% – 31 līdz 40 gadus, 21,20% – 11 līdz 20 gadus, bet 4% norādījuši 41 līdz 50 gadus. Tikmēr 25,3% respondentu izglītības iestādē strādā desmit un mazāk gadu.

Kā vēstīts, LBAF veicis apjomīgu pētījumu par ģimeņu, kurās aug bērni ar uzvedības un saskarsmes grūtībām, ikdienas pieredzi un vajadzībām Latvijas reģionos. Balstoties pētījuma secinājumos, izstrādāti arī priekšlikumi atbalsta sistēmas uzlabošanai. Pētījumā piedalījās vecāki, izglītības iestāžu darbinieki un dažādu jomu speciālisti, piemēram, sociālie darbinieki un policisti no visiem Latvijas reģioniem. Secinājumi par situāciju tika iegūti ar aptauju, interviju, fokusgrupu un diskusiju palīdzību.