Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uz karu Ukrainā ir reaģējusi saimnieciski vai finansiāli

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uz karu Ukrainā ir reaģējusi arī saimnieciski vai finansiāli, tostarp lielākā daļa ir veikusi ziedojumus Ukrainai un kara bēgļiem, liecina pēc LETA pasūtījuma veiktā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

Aptaujā 39% respondentu norādījuši, ka ir ziedojuši Ukrainai un bēgļiem, bet 26% ir atteikušies no preču iegādes politisku iemeslu dēļ, piemēram, ja tās ražojis Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmums vai arī ražotājs nav pārtraucis sadarbību ar Krieviju.

Tāpat, pēc aptaujas datiem, karš Ukrainā un tā ietekme uz ekonomiku ir radījis satraukumu par pašu finansiālo situāciju – aptaujā 23% dalībnieku atzina, ka pēc kara sākuma ir veidojuši preču krājumus, bet 17% ir sākuši krāt un taupīt naudu, tostarp atsakoties no kādiem iepriekš ierastiem tēriņiem.

Savukārt 9% ir atteikušies no plāniem tuvākajā laikā ņemt kredītu vai lielāku aizdevumu, kamēr 4% tieši pretēji ir veikuši kādu lielāku pirkumu vai paņēmuši aizdevumu, piemēram, inflācijas kāpuma draudu dēļ.

Daļa Latvijas iedzīvotāju ir pārskatījuši arī to, kur glabājas viņu nauda. Tostarp 8% atzina, ka pēc kara sākuma ir izņēmuši naudu no bankas konta, lai uzkrājumus glabātu skaidrā naudā. Tas saskan arī ar Latvijas Bankas apkopotajiem datiem par darījumiem ar maksājumu kartēm, kas liecina, ka pirmajās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama lielāka iedzīvotāju aktivitāte skaidras naudas izņemšanā no bankomātiem. Pretēji rīkojušies daudz mazāk aptaujas dalībnieku – tikai nepilns 1% atzina, ka skaidrās naudas uzkrājumus ir iemaksājuši bankā.

Vienlaikus 31% no aptaujas dalībniekiem atzina, ka pēc kara sākuma Ukrainā nav darījuši neko no iepriekš minētā.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka gan ziedošana, gan atteikšanās no preču iegādes politisku motīvu dēļ daudz izteiktāka ir latviešu, jaunāka gadagājuma, kā arī labāk izglītotu iedzīvotāju vidū. Ziedojumus ir veikuši 53% aptaujas dalībnieku, kuru tautība ir latvietis. Savukārt citu tautību aptaujas dalībnieku vidū tādi bijuši nepilni 19%. Tāpat 38% latviešu norādījuši, ka atteikušies no preču iegādes politisku motīvu vadīti. Starp cittautiešiem tādi bija 10%.

Tāpat visvairāk ziedotāju – 54% – bijuši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, bet ar 53% seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem. Savukārt no preču iegādes politisku motīvu dēļ visbiežāk atteikušies Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem – vairāk nekā 40%.

Visvairāk ziedotāju – 46% – bijuši ar augstāko izglītību. Viņi arī visbiežāk – 31% – vērtējuši preču iegādi politisku motīvu vadīti. Atbilstoši jau iepriekš minētajiem datiem par vecuma grupām, visaktīvākie ziedotāji bijuši skolnieki un studenti – vairāk nekā 63%, seko dažāda ranga vadītāji, kā arī speciālisti un ierēdņi. Tāpat aptauja liecina, ka visaktīvākie ziedotāji dzīvo Vidzemē, Pierīgā un Zemgalē. Tur ziedotāju īpatsvars pārsniedz 40% no iedzīvotāju skaita.

Izteikti lielākais īpatsvars no Latvijas iedzīvotājiem, kuri saimnieciski un finansiāli nekādi nav reaģējuši uz karu Ukrainā, ir vērojams starp cittautiešiem – 46% no aptaujātajiem ir atbildējuši, ka nav darījuši neko no iepriekš minētā. Pa vecuma grupām pasīvākie bijuši cilvēki vecumā virs 54 gadiem – vairāk nekā 35% nav rīkojušies. Tāpat tas attiecas uz teju 60% aptaujas dalībnieku ar pamata izglītību. Neko nav darījuši arī vairāk nekā 35% iedzīvotāju ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Savukārt, analizējot datus pa reģioniem, nekā finansiāli un saimnieciski uz karu nav reaģējuši gandrīz 40% Latgales un 38% Kurzemes iedzīvotāju.

Aptauja veikta 2022.gada aprīļa beigās, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.