Latvijas Radio kā nozīmīgākos 2024.gadā paveiktos darbus izceļ investīciju projektus un satura jaunumus

Runājot par investīciju projektiem, Latvijas Radio ieskatā nozīmīgākais notikums ir “Latvijas Radio 1” tiešraižu studijas rekonstrukcija. Tajā ieguldīti 550 000 eiro, no kuriem 70% izlietoti audio un video aprīkojuma iegādei, savukārt atlikusī daļa izlietota studijas un režijas telpu rekonstrukcijai, apdares, akustisko paneļu un citām vajadzībām, informē radio.

Arī “Latvijas Radio 5” patlaban raida no jaunas, plašas, mūsdienīgas un multimediāla satura nodrošināšanai pielāgotas studijas, atzīmē radio. Ieguldot 17 865 eiro, pielāgota raidījumu vadītāju darba vieta – iegādāta jauna ētera aparatūra, pults un video kameras, nodrošinot nepieciešamo funkcionalitāti multimediāla satura radīšanai. Tāpat studijā izveidota speciāli pielāgota vieta, kas paredzēta dzīvo uzstāšanos nodrošināšanai tiešraidē.

Savukārt kā vienu no būtiskākajiem Latvijas Radio satura jaunumiem radio izceļ mobilo lietotni “Latvijas Radio pasakas”, kur mūsdienīgā veidā apkopotas vairāk nekā 400 pasakas par visdažādākajām tēmām, kas īpaši piemērotas divus līdz astoņus gadus veciem bērniem.

Tāpat Latvijas Radio atzīmē, ka šogad tas paplašinājis savu raidierakstu segmentu – klajā nākuši vairāki jauni podkāsti par dažādām tēmām, tostarp, oriģinālpodkāsts “Uz redzi!”, kas ieved neredzīgo cilvēku pasaulē, “Remarka”, kurā latviešu mākslinieki izķidā savas dziesmas, “Noliktava”, kas satīriskā veidā apspriež politikas, ekonomikas un sabiedrības dzīves notikumus.

Vēl Latvijas Radio 2024.gadā veicis nevalstiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” veidoto “Journalism Trust Initiative” (JTI) programmas pirmo posmu un izvērtējis savu redakcionālo procesu atbilstību starptautiskiem standartiem, kā arī publicējis Caurskatāmības ziņojumu.

Tāpat, gatavojoties Latvijas Radio simtgades svinībām, šogad tika izsludināts konkurss, aicinot neatkarīgos producentus iesniegt ideju pieteikumus mūsdienīga audio seriāla radīšanai. Konkursā par uzvarētāju atzīts filmu studijas “fon Films” idejas pieteikums veidot detektīvstāstu par dzīvi kādas Latvijas mazpilsētas daudzdzīvokļu namā, kur kādā naktī radio mūzikas pārraide kādam kļūst liktenīga. Latvijā vēl nebijušā formātā un telpiskās skaņas tehnoloģijā veidotais audio drāmas pirmatskaņojums plānots 2025.gada rudenī, kad Latvijas Radio svinēs simtgadi.

Vērtējot klausītāju auditorijas ieradumus šogad, Latvijas Radio norāda, ka lineārā apraidē nedaudz samazinājusies gan Latvijas Radio grupas kanālu, gan radio auditorija kopumā, taču sasniegtā auditorija joprojām ir ievērojama. Latvijas Radio grupas kanāli no šī gada jūnija līdz novembrim nedēļā sasniedza vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju jeb 46,43% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Visi radio mediji Latvijā kopumā sasniedz 82,59% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, atzīmē radio. Latvijas Radio grupas kanāli veido vairāk nekā vienu trešdaļu – 33,61% – no radio klausīšanās laika daļas, norāda radio.

Latvijas Radio akcentē, ka tā klausītāji pamana un novērtē pērn veiktās izmaiņas Latvijas Radio Ziņu dienesta veidotajos raidījumos, kā arī “Latvijas Radio 5” kanālā veiktās izmaiņas. Šajos segmentos ir pamanāma neliela izaugsme, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, atzīmē radio.

Kā norāda Latvijas Radio, šogad ļoti nozīmīga bijusi vairāku digitālo produktu izaugsme. Piemēram, podkāsts “Jauni un bagāti” kļuvis par vienu no klausītākajiem Latvijas Radio raidījumiem trešo pušu platformās, raidieraksta “Normāla ģimene” otrā sezona sasniegusi vērā ņemamu auditoriju, kā arī daudzsološi sevi esot pieteicis jaunais podkāsts “Noliktava”.

Tāpat popularitāti saglabājis klausītājiem jau pazīstamais saturs – raidījumi “Krustpunktā”, “Kā labāk dzīvot?”, “Ģimenes studija”, “Laikmeta krustpunktā” un citi. Pamanāma arī īsklipu pieaugošā popularitāte – tā ir skatītākā satura forma teju visās digitālā satura platformās, informē radio.

Līdztekus radio atzīmē, ka kopumā pamanāms ir tas, ka dažādās platformās iespējams sasniegt dažādu auditoriju, un varot redzēt, ka līdzīgs saturs ne vienmēr ir vienlīdz populārs visās platformās vai formātos.

Latvijas Radio pasaku lietotne pašiem jaunākajiem klausītājiem lejupielādēta vairāk nekā 18 000 reižu, un tā sasniedz aptuveni 65 000 klausījumu nedēļā, atzīmē radio.

Kā norāda radio, līdzīgi pasaules tendencēm, arī Latvijā aizvien pieaug digitālā satura patēriņš.

Vērtējot sabiedrisko mediju apvienošanas procesu, Latvijas Radio tāpat kā Latvijas Televīzija norāda, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) sabiedrisko mediju apvienošanai pamatoti izvēlējusies sarežģītāko modeli, līdz ar to ir jāveic sarežģīts ceļš, lai apvienošanās sasniegtu plānoto rezultātu. Jaunajai Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdei ir uzstādīti ambiciozi mērķi – lai turētos pie rīcības plāna un virzītos uz uzstādīto mērķu sasniegšanu, izaicinājumu netrūks, prognozē radio.

Līdztekus Latvijas Radio atzīmē, ka tā 2025.gada prioritātes, atbilstoši deleģējumam, nosaka SEPLP Sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. To vidū ir jaunu satura projektu attīstīšana, piemēram, Latvijas Radio simtajā gadadienā plānots realizēt inovatīvu audio drāmas seriālu.

Līdztekus paredzēta sabiedriskā medija reģionālās klātbūtnes stiprināšana – līdz 2025.gada beigām plānots izveidot LSM reģionālo studiju Daugavpilī. Tāpat iecerēta ziņu, analītiskā un pētnieciskās žurnālistikas satura kvalitātes stiprināšana, kā arī digitālo pakalpojumu arhitektūras izstrāde un digitālā satura stiprināšana, īpaši bērnu un jauniešu segmentā.

Tāpat 2025.gadā paredzēts izstrādāt LSM vidēja termiņa darbības stratēģiju 2026.-2029.gadam.

Līdztekus Latvijas Radio informē, ka 2025.gadā radio būšot jauni raidījumi. Piemēram, Latvijas Radio 100.gadadienā “Latvijas Radio 1” īstenos raidījumu ciklu par Latvijas Radio vēsturi, pievēršoties būtiskākajiem pagrieziena punktiem laikmeta griežos un to ietekmei uz radio darbību.

Tāpat “Latvijas Radio 1” no janvāra sāks skanēt raidījums “(ne) Diplomātiskās pusdienas”, neierastā veidā pievēršot uzmanību ārpolitikas tematiem, kas nereti paliek ārpus mediju dienaskārtības – aizmirsti kari, neērtas patiesības, diplomātijas aizkulises, dažādas sazvērestības teorijas un to atspēkošana.

Līdztekus, kā informē radio, lai attīstītu analītisku, formā atjautīgu un regulāru kino kritiku, reizi nedēļā skanēs jauns raidījums “Kur kritiķiem nav vietas”, aplūkojot lokālās un Baltijas jūras reģiona kultūrtelpas aktualitātes.

Savukārt, daudzinot latviešu tradicionālos gadskārtu svētkus, pirms Meteņdienas, Lielās dienas, Jāņiem, Rudenājiem, Veļu laika un Ziemassvētkiem plānots latviešu tradicionālās kultūras raidījums “Gadaraksti” – sarunas ar tradicionālās kultūras pārzinātājiem un folkloras kopu iedziedātām tautasdziesmām.

Arī “Latvijas Radio 2” piedāvās jaunu raidījumu “Latviešu dziesmu krātuve” – portretintervijas ar studijas viesa izvēlētu latviešu dziesmu atskaņojumu.

Savukārt “Latvijas Radio 3 – Klasika” plāno vairāku jaunu raidījumu attīstību – “Iztikas minimums” ar padziļinātu skatījumu uz hrestomātiskiem, populāriem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, kurā eksperti skaidro darba rašanās vēsturi un muzikālo kontekstu. Bērnu auditorijai paredzētas lakoniskas audio un audiovizuālas epizodes mūzikas instrumentu iepazīšanai. Savukārt raidījums “Klasika+” aplūkos, vērtēs un diskutēs par aktuālo dažādos mākslas žanros, attīstot un turpinot raidījumu sērijas “Kāpēc dizains”, “Grāmatu stāsti”, “Piejūras klimats”, “Mākslas vingrošana” un “Šņorbēniņi”.

Mazākumtautību auditorijas tiesībpratību veicināšanai “Latvijas Radio 4” plānots jauns izglītojošs radījums “Tiesību teorija”. Savukārt “Latvijas Radio 5” piektdienu vakaru un nakts ēteru papildinās jauns raidījums – “Piektais klubs” ar aktuālo Latvijas un pasaules deju un klubu mūzikas izlasi, kā arī dīdžeju dzīvo performanci.

Kā informē Latvijas Radio, oriģinālsatura podkāstu jomā nākamgad plānotas divas sezonas raidierakstam “Noliktava”, kurā satīriskā veidā tiks apspriesti politikas, ekonomikas un sabiedrības dzīves notikumi, lielu uzsvaru liekot uz to, kas vēl tikai priekšā – “pareģojot nākotni” caur humora un absurda prizmu. Raidierakstu veido Elīna Geida, Jānis Kronis un Uldis Ziediņš.

Tāpat plānots attīstīt jauniešu saturu digitālajām platformām 15 līdz 25 gadus jaunai auditorijai.

Kā norāda Latvijas Radio, sabiedriskā medija prioritāte ir nodrošināt kvalitatīvu, objektīvu, dažādām mērķa grupām, žanriem un tematikām veidotu saturu, kas atbilst augstākajiem redakcionālajiem un profesionālas žurnālistikas standartiem. Atbilstoši tam Latvijas Radio turpinās strādāt, veicinot sabiedrisko labumu un demokrātijas vērtību stiprināšanu.