Pētījums: Baltijas valstīs iedzīvotāji visvairāk saskārušies ar nevienlīdzību atalgojumā, darba meklējumos un mājās vai ģimenē

Baltijas valstīs iedzīvotāji visvairāk saskārušies ar nevienlīdzību atalgojumā, darba meklējumos un mājās vai ģimenē, liecina pētījuma “Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022” rezultāti, ar kuriem piektdien Dzimumu līdztiesības forumā dalījās SIA “Novatore” līdzdibinātāja un “Novatore Impact Summit” veidotāja Dagnija Lejiņa.

Baltijas valstu iedzīvotāji atzīst, ka reālā situācijā par sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību vēl ir tālu no vēlamās, un šādu viedokli pauduši 51% Latvijas iedzīvotāju, 49% Igaunijas iedzīvotāju un 40% Lietuvas iedzīvotāju. Vienlaikus vairums Baltijas iedzīvotāju dzimumu līdztiesību uzskata par svarīgu vērtību un vēlas dzīvot līdztiesīgā sabiedrībā – tā uzskata 93% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, kā arī 92% Lietuvas iedzīvotāju.

Pētījums liecina, ka aptuveni 88% Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka dzimumam nav nozīmes, lai ieņemtu kādu amatu. Tajā pašā laikā dzimumu vienlīdzībai joprojām “traucē” stereotipi. Piemēram, 41% iedzīvotāju uzskata, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanai nekā vīriešiem, 33% – sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni, 31% – vīriešiem ir spēcīgāka loģiskā domāšana nekā sievietēm, bet 30% uzskata, ka vīrieša galvenā loma ir pelnīt naudu.

Iedzīvotāji kritiski vērtē vienlīdzības iespējas īpaši atalgojumā un bērnu audzināšanā. Ja vairums jeb 59% iedzīvotāji uzskata, ka vienlīdzība pastāv politikā, 58% – profesijas izvēlē, 55% – vadošos amatos, uzņēmumos un tamlīdzīgi, tad tikai 47% uzskata, ka tāda pastāv bērnu audzināšanā un 42% – atalgojumā.

Atalgojuma atšķirības starp dzimumiem Latvijā ir 22%, kas ir lielākais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm.

Kopumā ar dzimumu nevienlīdzību Latvijā saskaras 30% vīriešu un 76% sieviešu, Lietuvā – 39% vīriešu un 81% sieviešu, kamēr Igaunijā – 27% vīriešu un 78% vīriešu.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) forumā atzina, ka Covid-19 pandēmija padziļinājusi sabiedrībā pastāvošo nelīdztiesību tādās jomās kā darba tirgus un tā pieejamība, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirībās. Turklāt dzīves kvalitātes pazemināšanās, vardarbības pieaugums daudz spilgtāk izgaismo situāciju, kad sieviešu un vīriešu līdzsvarots pārstāvniecības trūkums arī lēmumu pieņemšanas pozīcijās ietekmē pašus lēmumus, tādējādi skarot plašas sabiedrības grupas.

“Ir nepieciešams rast efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus, un, kā liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2022.gadā un Latvijas pētījumi, pandēmijas laikā tieši sievietes saskārās ar ievērojami lielākiem izaicinājumiem darba un privātā dzīves saskaņošanā un neproporcionāli lielāku slodzi bērnu aprūpes un mājas pienākumu veikšanā. Šobrīd pandēmijas nevienlīdzību veicinošiem aspektiem ir pievienojušies enerģētikas un dzīves dārdzības radītie izaicinājumi. Nav gan pieejami konkrēti dati, kā enerģētikas krīze un pieaugošā inflācija ietekmē sieviešu un vīriešu dzīves kvalitāti, tomēr ir skaidrs, ka šie procesi pastiprinās nelīdztiesības radītās plaisas,” pārliecināta Siliņa.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa 2022.gada dati liecina, ka Latvijas indekss ir 61,4, kas ir par septiņām pozīcijām zemāks nekā vidēji ES – 68,6. Kā skaidroja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta vecākā analītiķe Jolanta Reingarde, Latvija atrodas starp tām valstīm, kur Covid-19 laikā bija vērojams negatīvs progress, un turpat atrodas arī Francija, Igaunija un Rumānija. Savukārt Lietuvā, Horvātijā un Beļģijā līdztiesības indekss ir pieaudzis.

Vienlaikus Reingarde piebilda, ka Latvijā ir labākie rezultāti starp Baltijas valstīm, jo Igaunija atpaliek par vienu pozīciju, bet Lietuva – par četrām.

Visaugstāk Dzimumu līdztiesības indeksā Latvijā novērtēta veselības joma, sasniedzot 79,3 indeksu. Tālāk seko darbs – 74,3, nauda – 69,4, laiks – 65,8, spēks – 50,9 un zināšanas – 47,7.

Tikmēr LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde norādīja, ka patlaban ne tikai trūkst sieviešu augstākas atdeves amatos, bet problēmas ir arī ar attieksmi pret sievietēm, kad viņas sasniedz virsotnes. Sievietes saņem ievērojami mazāku atalgojumu nekā viņu kolēģi vīrieši gan sākuma līmenī, gan pieredzes amatos.

LBAS vērtējumā, būtiski atbrīvoties no jebkādiem aizspriedumiem pret jebkādu dzimumu, pieņemot, ka darbā jākoncentrējas uz to, ko potenciālais darbinieks var piedāvāt. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt arī mācību iespējas gan vīriešiem, gan sievietēm, piemēram, seminārus, kur darbinieki apgūst jaunas prasmes un konfliktrisināšanas paņēmienus, kā arī būtiski piedāvāt darbiniekiem elastīgu darba laiku, tādējādi ļaujot viņiem līdzsvarot profesionālos pienākumus ar personīgo dzīvi, vairāk laika pavadīt ar ģimeni un plānot grafiku atbilstoši partnervajadzībām.