Valsts komunikāciju krievu valodā pamatā saglabās LTV7 kopā ar risinājumiem komercmedijos

Valsts komunikāciju krievu valodā pamatā saglabās Latvijas Televīzijas kanālā LTV7 kopā ar papildu risinājumiem komercmedijos.

Par šiem kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) vadītās darba grupas veiktajiem secinājumiem šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vaicāts sīkāk par to, ka iepriekš izskanējis, ka atsevišķs kabeļtelevīzijas kanāls varētu nodrošināt lielāku auditoriju nekā LTV7, Kariņš norādīja, ka Puntulis atzīmējis, ka pēdējā laikā LTV7 reitings jeb popularitāte aug.

Tāpēc, atbalstot Puntuļa piedāvājumu, valsts uz LTV7 bāzes plānos paplašināt satura veidošanu mazākumtautību valodās, skaidroja valdības vadītājs.

Taujāts, vai koalīcijas nostāja nozīmē, ka ir nolemts neatbalstīt atsevišķa kabeļtelevīzijas kanāla izveidi krievu valodā, Ministru prezidents norādīja, ka sīkāk par šiem jautājumiem būtu jāvēršas pie kultūras ministra kā atbildīgās darba grupas vadītāja.

Kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Jānis Lielpēteris uzsvēra, ka šobrīd ir jāstiprina sabiedrisko mediju radītais saturs visās platformās mazākumtautību valodās, nodrošinot plašāku pieejamību gan “rus.lsm.lv” veidotajam saturam, gan LTV1 sabiedriski nozīmīgajam saturam, to tulkojot vai subtitrējot krievu valodā.

Viņš norādīja, ka šim mērķim tiks piešķirts papildu valsts finansējums, kā arī ir atbalstīts risinājums, kas stiprina sabiedrisko mediju kapacitāti satura veidošanai krievu valodā LTV7 un izplatīšanai esošajos sabiedrisko mediju informācijas kanālos.

Viņaprāt, lai nodrošinātu vēl plašāku sabiedrisko mediju satura pieejamību mazākumtautībām, ikvienam ieinteresētajam komerciālajam medijam nepieciešama iespēja saņemt sabiedrisko mediju veidoto sabiedriski nozīmīgu saturu un izplatīt to savai auditorijai. Kā piemēru viņš minēja virszemes apraidē esošo “Ukraina 24” vai “Helio” abonentiem pieejamo “TV8”, kas jau ir izteicis gatavību savu izklaides saturu papildināt ar sabiedriskā medija veidotajiem ziņu vai analītiskiem raidījumiem.

Lielpēteris pauda, ka politiskais formāts turpinās darbu pie vairākiem jautājumiem, tostarp pie Latgales informatīvās telpas stiprināšanas risinājumiem, kur, papildus SEPLP iecerei par televīzijas studijas darba paplašināšanu Latgalē nepieciešama vienošanās par papildu finansējuma novirzīšanu tieši Latgales preses izdevumiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat, viņaprāt, būtiski ir vērst uzmanību uz kopīgu darbu ar Iekšlietu ministriju, NEPLP un Valsts policiju televīzijas programmu pārraidīšanas nelegālo ierīču apkarošanā.

Puntuļa partijas biedrs, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pateicās Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un Kultūras ministrijai (KM) par paveikto darbu, attīrot informatīvo telpu no Kremļa propagandas avotiem un ievērojami stiprinot Latvijas informatīvo vidi. Attiecīgā pieeja ir jāturpina, kā arī jānodrošina, ka valsts drošībai kaitējošie kanāli “reālajā dzīvē” patiešām ir nepieejami, uzsvēra politiķis.

Paralēli jānodrošina alternatīvs saturs, pie kā KM strādā un par ko arī turpmāk sniegs informāciju, atzīmēja Vitenbergs.

Kā ziņots, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iepriekš nāca klajā ar priekšlikumu par jauna kabeļtelevīzijas kanāla izveidi krievu valodā, iepriekš norādīja kultūras ministrs Puntulis.

Jautājums par informācijas telpas stiprināšanu aktualizējies pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.