Atpakaļ

Saeima nobalso par partnerības institūta ieviešanu

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024.gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.

Šodien pieņemtie grozījumi Notariāta likumā paredz, ka partnerību varēs noslēgt un izbeigt pie notāra.

To varēs izdarīt, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība.

Pieņemtie grozījumi Fizisko personu reģistra likumā nosaka, ka ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā.

Pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.

Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Likumā pēc Nacionālās apvienības (NA) deputāta Jāņa Grasberga priekšlikuma noteikts, ka “partnerība nav pielīdzināma laulībai”.

Grasbergs un pārējie NA deputāti kopumā balsoja pret partnerības pakotni.

Veikti grozījumi arī Maksātnespējas likumā, likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, “Par valsts pensijām”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.

Par grozījumiem Notariāta likumā nobalsoja “Jaunās vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvo” deputāti. Savukārt pret bija “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” deputāti. Par grozījumu pieņemšanu šajā likumā kļūdas pēc nobalsoja arī AS deputāts Česlavs Batņa, kurš debatēs aktīvi iebilda pret likumprojektu pakotni.

Likumu pakotnes pieņemšanu pavadīja kaismīgas debates. Grasbergs debatēs aizstāvēja savus priekšlikumus par mājsaimniecību statūta izveidošanu partnerības vietā, paužot, ka par tāda statūta ieviešanu esot bijusi diskusija jau iepriekš. Pēc deputāta vārdiem, NA saskata, ka ir iespējams šāds regulējumu, kas “patiešām palīdzētu” tiem cilvēkiem, kas nevar sakārtot juridiskās lietas. Partnerības institūts esot “tikai un vienīgi laulības plaģiāts”, izteicās Grasbergs un aicināja “neiet nepareizā virzienā”.

Cita opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) apgalvoja, ka “šī būs viena no melnākajām dienām Latvijas vēsturē”, jo, deputātes ieskatā, no parlamenta tribīnes izskanot daudz melu.

Liepiņa pārmeta koalīcijas politiķiem, ka viņi mēģina sev un citiem iestāstīt, ka grozījumi neesot par viendzimuma pāru partnerattiecībām un laulību.

Par Grasberga priekšlikumu aizstāt vārdu “partnerība” ar vārdu “mājsaimniecība” skeptisks bija opozīcijas deputāts Vilis Krištopans (LPV), retoriski vaicājot, vai Nacionālā apvienība tēlo naivos vai tiešām ir naivi.

Grasberga partijas biedrs, deputāts Jānis Dombrava (NA) atzīmēja, ka pastāv dažādas mājsaimniecību formas, neesot tikai divi partneri, kuri nevar noslēgt laulību vai ”nevar saņemties noslēgt laulību”.

Kā piemēru deputāts minēja, ka viena no populārākajām mājsaimniecības formām ir māte, bērns un vecmāmiņa.

Pēc Dombravas vārdiem, būtu ļoti labi un pareizi, ja vecmāmiņai būtu plašas pilnvaras arī attiecībā uz bērnu, piemēram, lai viņu aizvestu pie ārsta. “Bet to likumu autori mēģina ignorēt un veidot laulības surogātu,” piebilda deputāts.

Plānots, ka izsludināšanas gadījumā normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Lai likumprojekti stātos spēkā, tie vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Reizē Satversme ir minētas tiesības vismaz 34 deputātiem apstādināt likumprojektu izsludināšanu uz diviem mēnešiem, lai viena mēneša laikā censtos Centrālās vēlēšanu komisijas organizētā parakstu vākšanā saņemt vajadzīgo atbalstu referenduma organizēšanai par šo jautājumu.

Dažu opozīcijas partiju līderi ir pauduši nostāju, ka jautājums par partnerības institūtu būtu jāizlemj tautas nobalsošanā, reizē vēl nav zināms, vai tiks vākti 34 paraksti augstāk minētā mehānisma iedarbināšanai.

Lībiņa-Egnere ir skaidrojusi, ka izmaiņas ir tapušas pēc Satversmes tiesas sprieduma, tiesai atzīstot, ka Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Lai izpildītu ST spriedumu, tikusi sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu.

Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā, atzīmēja ministre.

Savukārt viendzimuma partnerattiecību atbalsta kustības “Dzīvesbiedri” vadītāja Kaspara Zālīša vērtējumā, Tieslietu ministrijas sagatavotā likumu izmaiņu pakotne nav pietiekams viendzimuma pāru partnerattiecību jautājuma noregulēšanai valstiskā līmenī, tomēr tas esot labs sākums.

Zālīša vērtējumā, partnerības ieviešana savā ziņā būtu gaidītais risinājums, jo tiktu ieviests regulējums kā tāds. Tomēr kopumā viņam to grūti nosaukt par cieņpilnu, jo “tad būtu nepieciešamas izmaiņas vēl 70 likumos”. Viņš norādīja, ka viendzimuma pāru jautājumā būtiski atrisināt arī mantojuma un ģimenes valsts pabalstu un bērnu jautājumus, jo arī viendzimuma attiecībās aug bērni, tādēļ ir nepieciešama arī viņu aizsardzība. Zālītis uzskata, ka būtu nepieciešams virzīt vēl otru likumprojektu pakotni.