Saeimā pieņem grozījumus par maksājumu un e-naudas iestāžu kļūšanu par maksājumu sistēmu dalībniecēm

Tas attiecas uz Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs licencētām iestādēm.

Finanšu ministrija skaidrojusi, ka līdz ar šiem grozījumiem tiks veicināta konkurence un nodrošināti vienādi apstākļi maksājumu pakalpojumu sniegšanai.

Grozījumos likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” paredzēts, ka maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas piedalīties tikai maksājumu sistēmās, bet ne finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, jo, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, nepieciešama pieeja tieši maksājumu sistēmām.

Uz tādām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kuras piedalīsies maksājumu sistēmās norēķinu galīguma izpratnē, tiks attiecinātas arī pārējās likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” normas. Tostarp attiecībā uz ieskaita un norēķinu galīgumu un neatsaucamību maksājumu sistēmās arī gadījumā, kad pret šādu maksājumu iestādi un elektroniskās naudas iestādi sākta maksātnespējas procedūra.

Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā tiks noteiktas iespējas dalībvalstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kuras sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par dalībniecēm visās maksājumu sistēmās, arī tajās, kuras dalībvalstīs noteiktas par sistēmām atbilstoši nacionālajam regulējumam.

Lai maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes varētu kļūt par maksājumu sistēmu dalībniecēm, tām būs jāatbilst attiecīgās maksājumu sistēmas prasībām un jāievēro tās noteikumi.

Latvijā licencēta maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kas vēlēsies kļūt par maksājumu sistēmas dalībnieci, iesniegs sistēmas operatoram apliecinājumu, ar kuru tā apstiprina atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām.

Ņemot vērā, ka Latvijā licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes tiek pārbaudītas pirms licences piešķiršanas un arī to darbības laikā tiek stingri uzraudzītas līdzīgi kā kredītiestādes, Latvijas Bankai, veicot uzraudzību kā kompetentajai uzraudzības institūcijai, iestādes apliecinājuma pieprasīšana par atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām ir uzskatāma par pietiekamu, lai sistēmas operators varētu pārliecināties par iestādes atbilstību likuma prasībām.

Valdības rīcības plāns noteic, ka viens no ekonomiskās politikas mērķiem ir radīt augstākas vērtības produktus un pakalpojumus. Atbilstoši valdības rīcības plānā noteiktajam likumprojekts rada labvēlīgākus apstākļus nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tālākai attīstībai un veicina konkurētspēju, pauž Finanšu ministrijā.

Grozījumiem likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” un grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā jāstājas spēkā vienlaikus.