Atpakaļ

Saeimas apakškomisijā spriedīs par izmaiņām likumdošanā atbalsta sistēmas nepilngadīgajiem ar atkarībām uzlabošanai

Šodien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē spriedīs par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā lielāka atbalsta nodrošināšanā bērniem ar atkarībām, liecina Saeimas darba kārtība.

Par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā situācijas uzlabošanai diskutēs, pamatojoties uz Tiesībsarga ziņojuma “Par palīdzības sniegšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas” ieteikumiem.

Uz sēdi piedalīties aicināti Tiesībsarga biroja, Veselības ministrijas (VM), Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Latvijas Ārstu biedrības, ārstu speciālistu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra, kā arī pacientu biedrību pārstāvji.

Sēdes sākums paredzēts plkst.13.

Jau vēstīts, ka VM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm plāno uzlabot narkoloģiskos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp strādājot pie obligātās ārstēšanas nosacījumu izstrādes no narkotikām atkarīgajiem bērniem un jauniešiem, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Vērtējot tiesībsarga par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, atziņas, VM valsts sekretāre Agneses Vaļuliene skaidrojusi, ka saistībā ar narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu un atkarību profilaksi VM strādā kopā ar citām iesaistītajām ministrijām un organizācijām, tajā skaitā ar Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomi un Bērnu lietu sadarbības padomi.

Viens no uzdevumiem būs nodrošināt vienotu izpratni un tiesību aktos definēt obligātās ārstēšanas saturu un īstenošanas nosacījumus. “Tiesībsargs ir uzsvēris, ka ir jāvirzās uz tādu likumdošanu un kārtību, kas ir par labu bērna veselībai un bērna interesēm – tas ir galvenais vadmotīvs arī mūsu darbā, ” atzinusi Vaļuliene.

Jau vēstīts, ka pērn 8.augustā Tiesībsarga birojs publiskoja ziņojumu par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas. Kopumā ziņojumā sniegti 20 priekšlikumi VM. Galvenokārt uzmanība tiek vērsta uz nepieciešamību pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu institūcijā, kā arī šo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā visā valsts teritorijā.

Tiesībsarga biroja pārstāvji, iepazīstinot ar ziņojumu, uzsvēra, ka valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēsies, turklāt šiem bērniem strupceļi redzami ik uz soļa.

Ziņojumā uzsvērts, ka valsts pienākums ir nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu “purva”, gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu, un bez kavēšanās. Tomēr praksē tā notiekot reti.

Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību, teikts ziņojumā.

Kā uzsvēris tiesībsargs Juris Jansons, izpēte atklāj ļoti konkrētus trūkumus, kas steidzami jānovērš. Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, atzinis Jansons.

Viņš norāda, ka pozitīvam rezultātam kritiski nepieciešama visu atbildīgo iesaiste.