Saeimas komisijā diskutēs par jauno Klimata likumu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) norāda, ka likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.

Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, izsakot visus klimata politikas nosacījumus vienuviet.

Likumprojekts sastāv no sešām nodaļām, tostarp pirmā nodaļa ir par vispārīgajiem noteikumiem, otrā – par silktumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, trešā – par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ceturtā – par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, piektā – par klimata finanšu instrumentiem, bet sestā – par plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību un sabiedrības līdzdalību klimata politikas plānošanā un īstenošanā.

Nacionālajā līmenī likums darbosies kā juridiskais pamats klimata politikas ieviešanai. Tas esot nepieciešams, lai nodrošinātu dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādi, monitoringa un ziņošanas prasību izpildi, sektorālo mērķu un atbildību noteikšanu, kā arī klimata pārmaiņu politikas integrāciju plānošanas reģionu un pašvaldību pārvaldības struktūrās. Ministrijā arī atzīmē, ka klimata politikas kontekstā tiek runāts tikai par antropogēnās izcelsmes SEG.

Vienlaikus likums esot nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, kā arī integrētu risinājumu SEG emisiju samazināšanai ieviešanai.

Klimata finansējumā tiek īstenoti projektu konkursi mājsaimniecību un komersantu atbalstam klimatam draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai. Ņemot vērā, ka likumprojekts regulē šo finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nepieņemšana negatīvi ietekmētu sabiedrībai un privātajam sektoram paredzētā finansiālā atbalsta sniegšanu, uzsver ministrijā.

Tāpat likumprojekts nepieciešams ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbības regulēšanai nacionālā līmenī. Ar likumprojektu paredzēts transponēt vairākas ES direktīvas, kas nosaka darbības ETS un ETS2 ietvaros, un noteikt šo darbību nosacījumus Latvijas kontekstā.

Tostarp likumprojektā noteikts, ka Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķis ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiesaistītiem sektoriem, kas ir enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība un atkritumu apsaimniekošana, 2030.gadam kopumā ir 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Tāpat plānots par pienākumu noteikt Valsts vides dienestam uzraudzības funkciju veikšanu pār ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašinājumu uz ēku, autotransporta un papildu sektoriem.

KEM skaidro, ka patlaban lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums.

Ņemot vērā, ka iepriekšminētās jomas ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas, 2021.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus – piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildu piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.

Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājusi klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai, norāda KEM.