Saldējumu ražotāji: Pieprasījums pēc saldējuma šogad palielinājies

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi.

“Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī – patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs “klasiskie” saldējumi – “Tio” plombīra saldējums lielajā iepakojumā, “Karlsons” un klasiskais “Pols” uz kociņa. Tikmēr internetveikalā “pienaveikals.lv” pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Viņa skaidroja, ka saldējums ir preču grupa, kur jaunumu daļa ir ievērojama un nosaka kategorijas veiksmi sezonas laikā. Arī saldējuma patērētājs ir atvērts jaunumu izmēģināšanai, un tā ir nemainīga tendence.

Runājot par nozīmīgām tendencēm saldējumu tirgū, Lejniece atzīmēja, ka būtiska nozīme dabiskām sastāvdaļām, bērnības garšai un bez-piena saldējumiem. Tāpat modē ir atgriezušies neordināras formas saldējumi.

Arī SIA “Tērvete food” attīstības vadītāja Evita Štrausa norādīja, ka “Tērvete food” jau vasaras sākumā novērojusi daudz labākus pārdošanas rādītājus nekā pērn. Pagājušā gada rādītāji segmentā kopumā nebija iepriecinoši ekonomisko svārstību dēļ.

“Šogad vasaru sagaidījām vēlāk, taču, līdz ar silto laiku maijā, saldējuma pieprasījums ir strauji audzis,” atzīmēja Štrausa.

Viņa teica, ka šosezon zīmolam “Druvas saldējumam” radīti vairāki jaunumi, atvērtas divas papildu saldējuma tirdzniecības vietas, kā arī drīzumā uzņēmums plāno veikalos piedāvāt “Druvas ledu”. Uzņēmums ieguvis arī sertifikāciju bioloģisko produktu ražošanai un uzsācis vegānā saldējuma ražošanu.

Stāstot par saldējumu popularitāti, Štrausa atzīmēja, ka “Druvas saldējums” flagmanis ir “Cigoriņu saldējums”, bet popularitāti izpelnījies arī jaunais saldējums “Vasara”. “Vērojams arvien izteiktāks pieprasījums pēc sorbetiem, ko plašāk piedāvājam ražotnes veikalos,” norādīja Štrausa.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka “apgrozījums pēdējos gados ir bijis svārstīgs, taču “Druvas saldējuma” tirgus daļa ar katru gadu arvien palielinās”.

Štrausa arī stāstīja, ka ekonomiskās situācijas nestabilitāte pērn un šopavasar rosinājusi uzņēmuma vērīgāk palūkoties arī uz patērētāju dažādajām vēlmēm un atzina, ka pircēju izvēli nereti ietekmē arī saldējuma cena.

Štrausa norādīja, ka šogad uzņēmums plāno paplašināt “Druvas saldējums” pieejamību veikalos, reizē attīstot produktu sortimentu. “Protams, tirdzniecības plāns ietver ievērojamu pārdošanas pieaugumu, taču jāņem vērā, ka saldējuma bizness ir īpaši sezonāls, un aktīvākā pārdošanas sezona ilgst aptuveni četrus līdz piecus mēnešus,” teica Štrausa.

Tāpat viņa minēja, ka uzņēmums plāno piedalīties starptautiskajā izstādē “Anuga” Vācijā, lai attīstītu darbību eksporta tirgos.

Jau vēstīts, ka pārtikas koncerns “Food Union” 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% – līdz 25,5 miljoniem eiro. “Food Union” grupas apgrozījums Eiropā 2021.gadā veidoja 291 miljonu eiro. Koncerna lielākais akcionārs ir Andrejs Beshmeļņickis.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas “Valmieras piens” un “Rīgas piena kombināts”, kas 2020.gada februārī pievienoja “Rīgas piensaimnieku”, tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā “Premia”, saldējuma ražotājs Dānijā “Premier Is” un saldējuma izplatītājs “Hjem Is”, saldējuma ražotājs Norvēģijā “Isbjrn Is”, saldējuma ražotājs Rumānijā “Alpin57Lux”.”Food Union” ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Savukārt 2021.gadā “Tērvete food” strādāja ar 1,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi palielinājās vairākkārt – līdz 98 054 eiro.

“Tērvete food” ir reģistrēts 2017.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 2,51 miljoni eiro. Kompānija pilnībā pieder akciju sabiedrībai AS “Argolats holding”.